“LA” aptauja: Vai jūs uztrauc zāļu cenas? Vai jums tās liekas pārāk augstas? 1
Berta Šīmane Padures pagastā: “Kuru tad neuztrauc! Klausos, televīzijā teic, ka nekur nav tik dārgas zāles kā Latvijā. Avīzē lasu: zālēm PVN Latvijā divpadsmit procenti, Igaunijā – deviņi, Lietuvā – pieci. Tautu vienmēr cenšas pamācīt, nevajag čīkstēt, nevajag žēloties, dzīvot vajag. Kāda dzīvošana? Tā vien izskatās, ka tur augšā grib mūs iemidzināt, ja jau visu laiku runā vienu un to pašu. Kas mums atliek? Pateikties Dievam, ka dod veselību, un pašiem arī ko darīt, lai tā veselība kaut cik turētos.”
Ligita Ābolniece Sēlpils pagastā: “Tā uztraukšanās jau neko nedod. Cik vien varu, cenšos tikt pie atlaidēm. Ja salīdzina cilvēku pensijas un zāļu cenas aptiekās, tad droši var apgalvot, ka zāļu cenas pie mums nesamērīgi augstas. Kas pie vainas – ražotāji, vairumtirgotāji, aptiekas vai kāds cits, tas valdībai būtu jānoskaidro un kaut kas jādara, lai cilvēkiem palīdzētu. Nu nedrīkstētu būt tā, ka nevar nopirkt visas nepieciešamās zāles.”
Žanis Sutris Rēzeknē: “Uztrauc divas lietas. Ka valsts nedod pretsparu firmām, kuras tikai gudro, kā varētu saražot dārgākas zāles. Vismaz no malas tā izskatās. Un otrs. Atrodas cilvēki, kas cenšas piespiest tautu pirkt tās dārgākās. Mūsu ģimene turas pretī – mēs prasām lētākās zāles. Labi, ka mūsu dakterīte saprot. Bet saprast vajadzētu arī valdībai. Mēs arī valdībai prasām lētākas zāles. Kāpēc neko nedara, lai starp aptiekām valdītu veselīgāka konkurence? Kur ir valsts politika cenu samazināšanai? Kaut kas traks – reklamē tikai dārgākos medikamentus! Un vai kāds seko līdzi zāļu uzcenojumiem?”
Anna Tomsone Ventspilī: “Katru mēnesi zālēm iziet 50–60 eiro. Vajadzētu vairāk, bet nevaru atļauties. Vienmēr nākas pieciest – bez šitām zālēm iztikšu, bez tām arī. Kaut kā izgrozos, izmantojot dabas līdzekļus. Un vecmāmiņas metodes. Pensija niecīga, visu nekad nevar nopirkt.”