Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto: Just Dance/SHUTTERSTOCK

APTAUJA. Vai, jūsuprāt, pedagogiem ir pamats streikot, un vai valstij jādod vēl vairāk naudas? 20

Andris Grīnbergs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Nosaukti trīs cilvēka dzīvībai visbīstamākie pārtikas produkti 11
Veselam
Pat neliela deva var izraisīt problēmas: ārsti brīdina par populāra bezrecepšu medikamenta iespējamiem bīstamajiem blakusefektiem
Kokteilis
Šīs lietas bieži tiek dāvinātas dzimšanas dienā – tas ir stingri aizliegts
Lasīt citas ziņas

Andris Vaivods, Līvānu novada domes priekšsēdētājs: “Katrā novadā ir citāda situācija, labāka vai sliktāka. Vadoties no tās, tad arī var lemt – streikot vai nestreikot. Mēs esam daudz darījuši, lai sakārtotu skolu tīklu, ieskaitot to, ka vidusskola pārtop par pamatskolu.

Tik un tā grūtību pietiek, jo nevar taču likvidēt pēdējo mazo skoliņu, tad jau lauki galīgi izmirs. No pašvaldības viedokļa raugoties, joprojām atduramies pret milzīgo birokrātiju, pret lielo ierēdņu armiju. Skaļāk būtu jārunā par to, ka rada jaunas ministrijas un departamentus, ka nozaru ministriju prasības, arī nepamatotās, tikai aug un aug. Kas un kad apturēs šos briesmīgos plūdus?”

CITI ŠOBRĪD LASA

Dzintars Adlers, Alūksnes novada domes priekšsēdētājs: “Uzskatu, ka pastāv iespēja meklēt finansējumu nozares iekšienē. Latvijā ir salīdzinoši mazs skolēnu skaits uz vienu pedagogu, tā ir lielākā bēda. Latvijas skolās notiek cīņa par skolēniem un pedagogiem, jo trūkst gan vienu, gan otru, nevis cīņa par izglītības kvalitātes paaugstināšanu. Ir jāpalielina skolēnu skaits uz vienu pedagogu, ko Alūksnes novadā arī plānojam darīt un darām, sakārtojot novada skolu tīklu. No vidēji 6,3 skolēniem uz vienu pedagogu plānojam sasniegt 12 skolēnus uz pedagogu.

Igaunijā tas jau ir panākts – tur vidējais skolēnu skaits uz pedagogu vidusskolas līmenī tuvojas 13. Pašvaldībām ir arī jāpievērš uzmanība tam, kāda ir lietderīgā platība uz vienu skolēnu, – arī šis ir būtisks rādītājs, kas atsevišķās skolās uz vienu skolēnu ir tuvu mazai privātmājai. Mūsu novadā tas vidēji ir 22 kvadrātmetri, kas ir krietni par daudz. Te arī var meklēt resursus, lai strauji paaugstinātu izglītības kvalitāti, uzlabotu infrastruktūru, neietekmējot pašvaldības budžetu.”

Aivars Mačeks, Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks: “Ja skatās tikai no ekonomiskā viedokļa, jā, pareizi, mazās skolas jāklapē ciet, lai brauc uz lielajām. Bet tad bērniem jāceļas pat pulksten sešos! Un pašvaldības nevar atļauties turēt bezjēdzīgi lielu autoparku. Un nav iespējams sliktos lauku ceļus pārvērst par gludām asfalta šosejām. Nu nedrīkstam rīkoties tā, ka attālās apdzīvotās vietas pārvērstos par neapdzīvotām vietām.”

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.