Aptauja. Vai, jūsuprāt, valsts augstākās amatpersonas, pašvaldību vadītāji ir pelnījuši algas paaugstinājumu? 158
Andris Grīnbergs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Gunta Ozoliņa Mežāres pagastā: “Algas paaugstinājumu būtu pelnījuši visi tie Latvijas iedzīvotāji, kuri strādā gadiem ilgi ar nelielām algām un knapi savelk galus kopā. Par Saeimas deputātiem teic, ka viņi esot tautas kalpi. Galīgi garām! Kādi tur tautas kalpi, ja vispirms padomā par sevi, bet uz tautu skatās no augšas apmēram tā – nu, jūs tur paciešaties! Kura strādājošo kategorija vēl saņem algas pielikumu par 75 procentiem, par 45 procentiem? Ja kāda kategorija arī ko saņem, tad pat 15–20 procenti nesanāk. Kāpēc tiek pieļauta tik klaja ačgārnība? Augstākās amatpersonas gudrām sejām cenšas stāstīt, kāpēc tā notiek. Vai viņiem pašiem nelabi nekļūst? Tautai jau sen piegriezies.”
Jānis Motivāns Rīgā: “Būtu tikai normāli, ja valsts augstākās amatpersonas un arī pašvaldību vadītāji algas saņemtu atkarībā no tā, kādi ir darba rezultāti tautsaimniecībā. Katrā ziņā pēdējā laikā tie nav iepriecinoši, daudz kas tiek attaisnots uz kara iespaida rēķina. Bet tikpat labi zinām arī to, ka daudz ko varēja izdarīt labāk. Nevienā uzņēmumā, ja strādā viduvēji vai slikti, algas nepaceļ, nemaz nerunājot par to, ka varētu palielināt tik lielā apmērā. Tas būtu absurdi, ja tā darītu. Jebkurā zemnieku saimniecībā, ja nav iegūta plānotā raža vai piena izslaukums, traki algu pielikumi varētu rādīties tikai sajukušiem vadītājiem. Vai mūsu valsts vadītāji būtu sajukuši? Vai viņi patiešām domā, ka tauta neko nesaprot? Eksistē taču elementārā loģika, ekonomikā nekas nenotiek pēc principa “galdiņ, klājies!”. Tad kāpēc “augšas” atļaujas pārkāpt šo elementāro loģiku? To nav viegli izdarīt, bet būtu nepieciešams, lai algu sistēmu piesaistītu tautsaimniecības izaugsmei, tam, kā budžetā palielinās ienākumi.”
Ivars Freibergs Kuldīgā: “Sliktākais ir tas, ka “augšas” panākušas stāvokli, ka lielā daļā tautas valda bezcerīgs noskaņojums – lai jau viņiem tiek, tāpat sev pacels tās algas, kad vien gribēs. Tāpat jau vienmēr vispirms domājuši par sevi. Tas ir dubultamorāli – raut sev un pazemot tautu. Vai tiešām viņiem vairs nav ne mazākās sirdsapziņas? Ļoti daudziem taču jācenšas kaut kā izdzīvot ar minimālo algu. Uz kurieni Latvija stūrē?”