APTAUJA. Ko sakāt par piedāvātajiem ministru kandidātiem? 31
Andris Grīnbergs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Andris Felss Krustpils pagastā: “Mani kā lauksaimnieku visvairāk interesē, kas būs jaunais zemkopības ministrs. Par piedāvāto kandidātu Didzi Šmitu jāteic tā – vismaz beidzot kāds ir sācis runāt par ražošanu. T
ad jau ir cerība, ka jaunajai valdībai radīsies saprašana, ka budžeta nauda nekarājas Ziemassvētku eglītē, tā ir jānopelna. Lauksaimnieki runā, ka zemkopības nozarē vēl sliktāk vairs nav iespējams, ir cerība, ka būs labāk. Un jābūt labāk! Jūtams, ka Šmits grib paļauties uz speciālistiem, viņš pats labi pārzina zivju nozari. Īsi sakot, dzīvosim – redzēsim! Lai veicas!”
Edgars Kramfts Bērzaunes pagastā: “Vissmagākais stāvoklis, šķiet, ir veselības nozarē. Atceros, kādreiz bija līdzīgi, tad glāba Gundars Bērziņš, kuram arī nebija nekāda sakara ar medicīnu, tāpat kā tagad jaunajai ministra amata kandidātei, toties ļoti noderēja finanšu pārzināšana. Līga Meņģelsone, strādājot par Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektori, guvusi lielu pieredzi saskarsmē ar daudzām ministrijām, turklāt ļoti no svara ir arī tas, ka viņa bieži ir sniegusi intervijas un piedalījusies diskusijās.
Gundars Bērziņš nekad uz Madonu nebrauca tukšām rokām, toreiz daudzas Latvijas slimnīcas saņēma jaunas ātrās palīdzības mašīnas. Kad ministre bija Čakša, izplatījās runas par Madonas slimnīcas slēgšanu vai pārveidošanu par sociālo iestādi. Tagad Madonas slimnīca ir slavena ar ķirurģisko pakalpojumu sniegšanu. Domāju, ka Meņģelsonei palīdzēs viņas autoritāte, tas, ka viņai ir plašs skatījums un uz daudz ko spēj palūkoties ar neatkarīgu aci.”
Jānis Priede Ventspils novadā: “Domāju, ka veiksmīga ir Māra Kučinska izvēle iekšlietu ministra amatā, jo viņš ir ļoti nosvērts, nav karstas putras strēbējs, premjera gados guvis ļoti labu pieredzi redzēt un vērtēt visu ministriju darbu.
Toties bažas raisa Čakšas virzīšana izglītības ministres postenī. Jā, viņa kādreiz bija veselības ministre, taču izglītības lauks, kurā ir daudz specifisku problēmu, var nebūt tik piemērots. Vispār man īsti nav pieņemama dziļi iesakņojusies prakse staigāt no vienas ministrijas uz otru. Vairāk varēs spriest pēc pirmajām simts dienām, tas ir pietiekams laiks, lai kaut ko labu izdarītu vai arī salaistu kaut ko grīstē.”
