APTAUJA. Ar kādu noskaņojumu sagaidāt valsts svētku laiku? 55
Andris Grīnbergs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Andris Akmentiņš Ventspilī: “Svētkus vislabāk sagaidīt ar padarīta darba noskaņojumu. Var vienkārši ļauties svētku priekam, bet var arī piedalīties tā radīšanā. Lāčplēša dienā man jāuzstājas pilsētas dzejas autobusā, protams, labi, ka aicina, tas liek gatavoties, mobilizēties. 11. novembrī parasti atceras vēsturi, senos notikumus un pārdomā to nozīmi.
Mana tēma šoreiz būs latvju zīmes. Katra no tām slēpj sevī spēku, kas var sniegt palīdzību, aizsardzību, veiksmi, gudrību. Šis laiks ir tāds, kas prasa zināt, kur smelties spēku. Arī 18. novembris šoreiz man būs citāds, jo esmu ne vien svētku gaidās, bet arī manas jaunās dzejoļu grāmatas “Laimīgas beigas” iznākšanas gaidās.”
Olģerts Stalidzāns, Jēkabpils novada Atašienes pagastā: “Lai arī šis gads Latvijā nevienam nav bijis viegls, jo jātiek galā ar daudziem skarbiem izaicinājumiem, tomēr svētku laiku sagaidu ar gaišumu sirdī. Lāčplēša dienas priekšvakarā uz Salas vidusskolu aizvedu patriotisku izstādi – Latvijas brīvības cīņu un 1991. gada Barikāžu dienu dalībnieku personiskās mantas. 11. novembrī tikšos ar šīs skolas audzēkņiem, stāstīšu par Latvijas vēsturi un atbildēšu uz jautājumiem.
18. novembrī došos uz Ikšķili, esmu uzaicināts piedalīties pulkveža Jāņa Hartmaņa 65. dzimšanas dienas svinībās. Latvijā viņš ir pazīstams vēsturnieks, kas uzrakstījis vairākas interesantas grāmatas par latviešu strēlnieku vēsturi.”
Ivars Freibergs Kuldīgā: “Man valsts svētku laiks vienmēr saistās ar atmiņām par savu tēvu Andreju Freibergu. Viņš cīnījās Rīgā pret Bermontu pie dzelzs tilta. Pēc tēva stāstītā iztēlojos, kā ierakumos ieiet Kārlis Ulmanis ar savu svītu, kā viņš uzmundrina brīvības cīnītājus, kā sola, ka sabiedrotie nāks palīgā. Un kāds pacēlums rodas karavīros.
Joprojām dzīvs arī tēva stāstījums par to, kā viņš dodas uz Latgales fronti un cīnās pret boļševikiem. Un ka pēc tam kā brīvības cīņu dalībnieks saņem Sārnatē – Ventspils pusē – piešķirto zemi un uzceļ māju, kam dod vārdu “Lūši”. Neskatoties uz kaujās pārdzīvoto, tēvs nodzīvoja 96 gadus, man viņš ir kā paraugs visu mūžu.
Tagad 11. novembrī došos uz Pilsētas laukumu, lai noskatītos zemessargu militāro parādi, godinot 103. gadadienu kopš Latvijas armijas uzvaras pār Bermonta karaspēku. Pēc tam notiks lāpu gājiens.”
