Ko sakāt par to, ka tirgotāji Ziemassvētkus sāk gaidīt jau divus mēnešus iepriekš? 86
Andris Grīnbergs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Laima Mierkalne Rīgā: “Grāmatveikalā jau tagad var nopirkt Ziemassvētku kartītes – labi, lai būtu. Tās nav tik uzkrītošas. Bet, ja saimniecības preču veikalos jau tirgo Ziemassvētku rotājumus, tad gan salecos. Ir taču sezonas preces, un ir svētku preces. Svētku preces jātirgo… nu, mēnesi pirms konkrētiem svētkiem, ne agrāk. Nemazināsim cilvēkiem svētku prieku un pārsteigumu!”
Inga Rugāja Jēkabpilī: “Ziemassvētku gaidīšanas laiks ir jaukākais, kas vien var būt. Daudzus gadu desmitus gan gaidīšana, gan paši svētki bija aptumšoti. Tad varbūt nav jābrīnās, ka tagad krītam otrā galējībā. Citu vārdu grūti atrast, kad dzirdam, ka Rīgā pie Krasta ielas “Lido” jau uzstādīta Ziemassvētku egle. Kad nedēļu pirms oktobra beigām Rīgas veikalā “Stockmann” pirmajā stāvā pamanīju norobežotu vietu ar informāciju, ka te būs Ziemassvētku tirdziņš, ar izbrīnu nodomāju – kur viņi tā steidzas, vai Ginesa rekordu grib sasniegt?
Tagad tas tirdziņš darbojas jau labu laiku, man šī tirgotāju vēlme būt pirmajiem izskatās pēc centieniem gūt kādus papildu ienākumus. Latviešiem ir tāds labs teiciens – visam savs laiks. Vispirms taču 18. novembris jāsagaida. Vispirms taču jāļaujas valsts svētku gaidīšanas domām, domām par Latviju. Ar tādu skriešanu pusjūdzi priekšā pajūgam mēs nodarām ļaunumu valsts svētku izpratnei, patriotisma sapratnei. Šis rudens taču nav parasts rudens. Lai nu kā, ačgārnība šajā laikā neveicina patriotisma jūtas. Nevajadzētu jaukt vienkāršas lietas, tautā saka – putru ar kāpostiem.”
Arnolds Auziņš Rīgā: “Katrā ziņā man tas ir pārsteigums. Tad jau Jāņu vainagu sāksim pīt aprīlī! Es nepiederu pie tiem, kas Ziemassvētku dāvanas pērk pēdējā nedēļā vai pat pēdējā dienā, kad milzīga burzma. Ja tirgotāji tik ļoti pārcenšas, tad lai viņi man iesaka arī, kur uz tik ilgu laiku slēpt no bērniem un tuviniekiem nopirktās dāvanas?”
Dzidra Liepiņa Ogrē: “Ziemassvētki ir kas īpašs, vai gribam tos pārvērst par divus mēnešus garu ikdienu? Es no tā visa cenšos norobežoties, tāpēc arī dāvanām pērku nevis tos spožumus, bet gan cilvēka garīgajai dzīvei vajadzīgas lietas, piemēram, konkrētam cilvēkam pasūtu uz gadu vai pusgadu kādu laikrakstu vai žurnālu. Kādam citam veselībai ko īpašu, piemēram, burciņu medus ar pīlādžiem.”
