Mēs jautājam: Kuru produktu vai pakalpojumu cenu pieaugums jums dara vislielākās raizes? 6
Andris Grīnbergs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Liene Bērzkalne Rīgā: “Protams, vispirms pārtikas produktu. Viss taču kļuvis dārgāks, bet bērni ir augoši, viens tūliņ sāks skolas gaitas, prasa arvien vairāk. Nav jau runa tikai par maizi, pienu, biezpienu, krējumu, sieru – vēl vairāk cenas palielinājušās augu eļļai, bez kuras nevar ne salātus uztaisīt, ne zivis vai kotletes izcept.
Pērku divu litru pudeles, nevis litra, lētāk iznāk. Tagad vispārējais kurss ir uz taupīšanu, bet ko tad lai uz augošu organismu ietaupa? Jāskatās, kur lētāk, jāizmanto atlaides. Vairāk eju uz savu iecienīto mazo veikaliņu, kur krējums, siers, augļi un dārzeņi lētāki. Zemnieks pieved savu izaudzēto – kartupeļi maksā mazāk, tāpat nestandarta gurķi, tomāti.
Mans iepirkšanās paradums ir tāds, ka parasti vienā reizē samaksāju 10–13 eiro.
Gandrīz katru dienu braucu ar mašīnu, labi, ka dīzelis kļuvis lētāks, bija pat 2,12 eiro litrā, tagad cena nokritusi līdz 1,82 eiro. Veļas mašīnu ieslēdzu naktī, stundās, kad elektrība lētāka. Gribas jau arī uz teātri, koncertu aiziet, bet tur tāpat par biļetēm jāmaksā vairāk. No kaut kā jāatsakās, šo to ietaupu, citādi nevar.”
Ināra Sietiņa Preiļu novadā: “Negribu īpaši izcelt, tieši kuru produktu cenu celšanās uztrauc visvairāk. Jebkurš sadārdzinājums taču ir nepatīkams. Bet man par tādām lietām nav tik daudz galva jālauza, jo neesmu dīvāna cilvēks.
Palīdz dzimtas tradīcijas, senā dzīves gudrība – mazāk gulšņāt, vairāk kustēties. Ģimenes vajadzībām dārzā izaug gandrīz viss vajadzīgais – gan kartupeļi un kāposti, gan gurķi un tomāti, gan sīpoli un ķiploki.
Arī savu ogu un ābolu pietiek. No rītiem pieceļos agrāk, avenes un mellenes var salasīt, sēnes tāpat. Meža veltes vērtīgākas. Izkustoties dabā labāka veselība, nav jābojā nervi, stāvot pie veikalu plauktiem, kur – skaties un brīnies! – atkal cenas augstākas.”
Austra Freiberga Kuldīgā: “Cilvēki kreņķējas par gaidāmo apkures cenu pieaugumu, labi vismaz, ka valdība vienojas mājsaimniecībām kaut ko kompensēt. Man šoziem kreņķu nebūs, istabā malkas krāsns, virtuvē malkas plīts, vannas istabā arī var iekurināt un tikt pie siltā ūdens.
Malka sagādāta visai ziemai. Bet nezinu, kā būs turpmāk, cenas jau nenormāli sakāpušas gan malkai, gan granulām. Neko darīt, jāpārdzīvo šis laiks, vai tad igauņiem un lietuviešiem vieglāk?”
