Jautājam lasītājiem: Vai jūs uztrauc, ka kovids atkal varētu atgriezties lielākos apjomos? 111
Andris Grīnbergs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Aija Kauliņa Cēres pagastā: “Tiešām baidos. Ik pa laikam ziņās dzirdam, ka inficējušos skaits arvien lielāks un lielāks. Meitai vīratēvs, Lāčplēša ordeņa kavalieris, nodzīvoja gandrīz 102 gadus, bet kovids nešķiro un visi jau nav lāčplēši, jāuzmanās katram cilvēkam.
Pavasarī noasfaltēja mūsu pagasta Taisno ielu, kurā dzīvoju, tagad tikai drasēt un drasēt, bet eju un saprotu – nedrīkst vieglprātīgi čupoties. Rudens nāk, man bail, kas notiks, tāpēc uz Kandavu un Talsiem braucu arvien retāk.
Dzimšanas dienu svinēšu nevis četrās sienās, bet meitas dārza lapenē, kur tikpat kā ārā. Ne dakteri, ne valdība cilvēku stikla būrī neieliks, tāpēc ikvienam pašam jādomā ar savu galvu.”
Valdis Piekuss Saukas pagastā: “Tagad tāds laiks, kas piespiež mūs izglītoties, vismaz būt informētam. Jau vairāk nekā divus gadus dzīvojam pandēmijas ēnā, pagājušā gada nogalē omikrona plašā mutācija ļāva vīrusam pārvarēt jebkādu izveidoto imunitāti, cilvēki slimoja atkārtoti un arī tad, ja bija vakcinēti vai kovidu izslimojuši.
Jaunie BA.4 un BA.5 varianti mutējušies no omikrona, tā iemesla dēļ zinātnieki uzsver, ka atkārtota inficēšanās ir pat ļoti iespējama. Arī balstvakcīna neaizsargā mūs no inficēšanās ar kovida jaunajiem apakšvariantiem.
Iespējams, ka risks saslimt būs lielāks nekā omikrona sākumā. Jāņem vērā, ka priekšvēlēšanu laikā politiķi nevēlas saasināt situāciju, tas varbūt nostrādās par labu mums, jo kuram tad patīk tracināšana un ierobežojumi.
Turklāt tagad katram cilvēkam netrūkst savu problēmu, mani, piemēram, uztrauc saveldrējušies zirņu lauki. Rudens un ziema nāks ar jauniem izaicinājumiem. Ļoti negribētos piedzīvot jaunus aizliegumus, jo īpaši tāpēc, ka cilvēku jau tā nospiež dzīves dārdzība, kas tikai pieaug un pieaug.”
Jānis Motivāns Rīgā: “Mani tas kovids galīgi neuztrauc, pietiekami jau esam izbaidījušies. Turklāt pats esmu izslimojis, tāpēc tagad, kad kovids pamutējies un vēlas mūs pārsteigt, saku sev īsi – tā pati gripa vien ir, jo kur tad šī tā pazuda.
Nu, nevar visu laiku drebināties un atkal un atkal no jauna izdomāt nezin kādus tur aizliegumus. Vajag domāt pozitīvas domas, galva ne jau tāpēc uz pleciem, lai bāztu iekšā visu slikto.”
