APTAUJA. Vai esat gatavi ziedot okupāciju simbolizējošā pieminekļa Rīgā nojaukšanai? 0
Andris Grīnbergs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Krišjānis Galiņš Variešu pagastā: “Mana ģimene jau vairākas reizes ziedojusi Ukrainas atbalstam, protams, jāziedo arī Uzvaras parka pieminekļa nojaukšanai. Ļoti īsā laikā šim nolūkam saziedots ap 300 000 eiro, skaidrāks par skaidru, ka sabiedrība vēlas to pieminekli ātrāk dabūt prom no acīm. Satraukumu rada jau tas vien, ka mūsu valstī vēl arvien daudz cilvēku neparko nevēlas saprast, ka latviešiem šāds piemineklis atgādina gan par okupāciju, gan par represijām. Bet 9., 10. un 11. maija notikumi Rīgā, kas patiesībā bija īsts murgs, spilgti pierāda pieminekļa nojaukšanas nepieciešamību.”
Oļģerts Stalidzāns Atašienes pagastā: “Bet kā gan citādi! Tas piemineklis… Nelaba dūša, paskatoties vien. Un kur tad vēl tie Latvijai naidīgie cilvēki! Un nenormālā Krievijas lielummānija, dižmanība… Jāteic, kā ir – tā uzvedas tikai dominējošais tēviņš mērkaķu barā. Ko jūs, nepateicīgie latvieši, te spārdāties, mēs jūs atbrīvojām, gaismu jums atnesām. Es tikko vadīju ekskursiju pa militārā mantojuma vietām divos pagastos – Salas un Sēlpils. Tā ir vēsture. Mūsu vēsture ir ar prātu saprotama. Bet tas, kas mūsdienās notiek Ukrainā un tepat Latvijā, Rīgā pie pieminekļa Uzvaras parkā, ar prātu nav ne saprotams, ne pieņemams. Tāpēc nav jābrīnās, ka mūsu sabiedrība, kas daudzus gadus bijusi toleranta, iecietīga, beidzot grib tikt vaļā no visa tā, kas atgādina okupāciju. Tas ir likumsakarīgi.”
Aivars Bite Jaunjelgavā: “Skaidrs, ka ziedošu! Bez vārda runas. Tajā laikā, kad pieminekli sadomāja celt, iedzīvotājiem bija jāziedo brīvprātīgi piespiedu kārtā. Neviens tev neprasīja, gribi ziedot vai negribi, atvilka no algas, un viss. Tagad, kad pēdējie notikumi visu tik spilgti izgaismojuši, tas monstrs Latvijai nav vajadzīgs. Tā jau pārāk ilgi esam piecietuši. Aizvāks – un nebūs vairs tik tieša atgādinājuma par okupāciju. Zināt sirmo anekdoti par krieviem? Par tiem, kas pret Latviju demonstrē klaju naidu. Latvijā viss ir tik ļoti slikti, bet uz savu roģinu-matušku braukt negrib – baidās kā velns no krusta.”