Vai pensiju indeksācija vienu mēnesi agrāk būtu liela pretimnākšana no valdības? 0
Andris Grīnbergs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Velta Lāce Saukas pagastā: “Nē, nebūtu. Bet tas ir labāk nekā nekas. Protams, skumji, ka var atļauties tik mazu pretimnākšanu, bet skumji arī tāpēc, ka esam aizmirsuši pateikt paldies. Mēs, seniori, taču jau saņemam atbalstu par energoresursu sadārdzināšanos. Ja padomā, kā ir ukraiņiem, mums Latvijā vajadzētu ļoti nopietni izvērtēt, kā dzīvojam un kā tērējam. Mēs, lauku pensionāri, daudz ko paši audzējam savam galdam, pat iemanāmies agros kartupeļus izaudzēt vēl agrāk, lai tie būtu jau Līgo dienas mielastā. Tāpēc, ja indeksācija patiešām būs mēnesi agrāk, varēsim ar humoru iesaukties – cik liels atbalstiņš!”
Vai pensiju indeksācija vienu mēnesi agrāk būtu liela pretimnākšana no valdības?
Laimonis Zandmanis Brocēnos: “Tas jau neko negroza. Viņi grib izdabāt tautai, bet tas taču nav nopietni. Izskatās, ka tie, kas ir pie varas, atkal un atkal kāpj uz tā paša grābekļa. Vai tad jau aizmirsts, ka vienu gadu pensiju indeksācijā piemeta tikai sīknaudu? Rūpes par vecajiem ļaudīm nedrīkst pārvērst par spēlēšanos. Cenām rekorda lēcieni, bet jau tagad ir skaidrs, ka tie taču nav pēdējie augstumi. Ir divi ceļi. Viens, kad visu attaisno ar veco teicienu – ko lai dara, tāda ir dzīve. Un ļauj, lai viss paliek pa vecam. Otrs, kad patiešām nopietni meklē iespēju palīdzēt tiem, kam atbalsts ir ļoti vajadzīgs.”
Irēna Sproģe Salas pagastā: “Viltīgi izdomāts! Oktobrī taču ir Saeimas vēlēšanas, pensionāri ir apzinīgākie balsotāji, tad nu ir liela cerība, ka viņi pievilks krustiņus tiem, kas atmetuši tās kapeikas. Tāpēc mana atbilde uz aptaujas jautājumu ir īsa – noteikti nē! Nevajag devalvēt vārdu “pretimnākšana”. Varbūt nav labi tā teikt, taču mana pārliecība, ka viņi domā nevis par pensionāriem, bet gan paši par sevi.”
Marģers Jaudzems Jēkabpilī: “Arī vienam mēnesim ir nozīme. Sakarā ar cenu celšanos un to, ka daudziem pensijas ir mazas, indeksācija vienu mēnesi agrāk – tas nebūtu slikti. Neliels prieks tomēr tas būtu. Mana pirmā pensija 1997. gadā bija 60 latu. Domāju, ka šodien neko nevar skatīt atrauti no Ukrainas, tāpēc jāteic skarbi – ēdīsim mazāk! Katrā ziņā mums jāizvērtē savi paradumi.”
