APTAUJA. Vai augstās degvielas cenas ir ietekmējušas jūsu braukšanas paradumus? 0
Andris Grīnbergs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Guntis Jankovskis Salas pagastā: “Es jau cerēju, ka Saeima apstiprinās priekšlikumu no aprīļa samazināt PVN degvielai no 21 uz 12%, diemžēl noraidīja. Ja būtu runa tikai par papildu naudu, kas man jātērē, lai piepildītu bāku ar degvielu, kam cena uzkāpusi debesīs, tā vēl būtu mazākā bēda. Visam cenas augšā! Pārtikai, pakalpojumiem. Algas, pensijas vairākumam iedzīvotāju, protams, nelielas, domā nu, ko darīt, lai vilks paēdis un kaza dzīva. Uz darbu jābrauc, pie ārsta jātiek. Es izlīdzos ar veco dzīves gudrību – kad grūti laiki, jāpieraujas. Žēlošanās jau neko nedod, jāiztur! Vai tad pirmā reize?”
Zinaīda Rabša Jēkabpilī: “Domāju, ka šobrīd uz visu jāpaskatās ar citām acīm. Nebūtu pasaulē sadārdzinājušies energoresursi, nebūtu Krievija iebrukusi Ukrainā, situācija būtu pavisam cita. Protams, nevar izslēgt, ka ir vēl kāds iemesls, cilvēkiem jābūt modriem. Taču skaidrs viens – cenu dēļ jāsajož ciešāk jostas. Es jau esmu atteikusies no izklaides braucieniem, kad laiks labāks, uz darbu nevis braucu ar mašīnu, bet eju kājām. Jau kur tas laiks, kad cilvēki tiek mudināti vairāk iet kājām, lai uzlabotu veselību, taču, protams, savus pārvietošanās paradumus nav tik viegli mainīt. Bet vajadzētu. Rīgā diezgan daudzi pārvietojas ar divriteņiem, tur vairāk veloceliņu. Spiedīgajos apstākļos mēs, jēkabpilieši, praktizējam arī kopbraucienus, piemēram, uz Rīgu. Sametas kopā, tērē mazāk degvielas, iznāk lētāk. Dzīve piespiež izgrozīties. Naudas maks katram ir savs, katram pašam jādomā. Ja mēs pieciešam grūtības, tas taču arī ir atbalsts Ukrainai.”
Zigurds Kalmanis Talsos: “Nekad nevarēju iedomāties, ka pienāks laiks, kad katru dienu vairs nebraukšu. Bet šobrīd, kad cenas mainās uz augšu, gribi vai negribi, braukšanas paradumi arī jāmaina. Ja patiešām vajag, ja nevar atlikt, tad cita lieta, jābrauc, un viss! Lai arī sit pa kabatu. Pie ārsta taču nevar nebraukt! Darba lietas arī nedrīkst kavēt. Ir taču divdesmit pirmais gadsimts, ar čukbānīti jau nebrauksi. Jācer, ka tās degvielas cenas mūžīgi nekāps un atkal viss nostāsies savās vietās.”
