“LA” aptauja: Vai jūs uzskatāt, ka ir pamats skolotāju protesta akcijām? 2
Guntra Magonīte Užavas pamatskolā: “Es kā skolotāja nekad neesmu piedalījusies protesta akcijās. Taču uzskatu, ka ir jābūt tādai iespējai, lai skolotāji varētu parādīt savu nostāju. Dzīve gan pierādījusi, ka uz protestiem aktīvāki ir pilsētnieki, lauku skolotāji ar šādām darbībām neaizraujas. Lai streikotu, jābūt patiešām nopietnam iemeslam. Es šobrīd neredzu tādu iemeslu. Priecājamies, ka pedagogu mēneša zemākā darba algas likme no 710 eiro sasniegusi 750. Kā būs tālāk, tad jau redzēsim. Skaidrs, ka skolotājiem jācīnās par savām tiesībām tāpat, kā to dara mediķi.”
Arta Rubeze Liepupes pamatskolā: “Protesta akcijas nav pašmērķis, vienalga, kas tas būtu, pikets, ministres demisijas pieprasīšana vai streika rīkošana, galvenais ir tas, lai mēs, skolotāji, varētu iestāties par savām tiesībām. Šajā ziņā pilnīgi atbalstu pedagogu arodbiedrības vadītājas Ingas Vanagas nostāju.
Netiek jau prasīts nekas pārdabisks, tikai dokumentālas garantijas pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes paaugstināšana no nākamā gada septembra – no 750 līdz 790 eiro. Protams, man simpatizē arodbiedrības līderes taisnīgums, korektums, lielais atbalsts skolotājiem. Tajā pašā laikā uztrauc, ka ministres Ilgas Šuplinskas komunikācijā ar sabiedrību izskan neapdomīgi izteikumi un diskusijas par skolotāju atalgojumu pārvēršas par savstarpēju pārmetumu grūti šķetināmu kamolu.”
Vija Stiebriņa Krustpils pamatskolā: “Var piketēt un streikot, taču man pieņemamāk, ka skolas arī pašas kaut ko dara situācijas uzlabošanā. Mūsu skola piedalās dažādās programmās, līdz ar to naudas plūsma palielinās. Šobrīd mums likme ir lielāka, nekā valstī noteiktā. Protams, arī vairāk darba un vairāk kreņķu. Skolām ir dažādas iespējas atkarībā no skolēnu skaita un atrašanās vietas, tāpēc labi, ka arodbiedrība cīnās par visām skolām.”
