Aptauja: Vai abonēsiet “Latvijas Avīzi” arī nākamajam gadam, un kādu interesantu saturu tajā atrodat? 10
Andris Grīnbergs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Genovefa Briede Ventspils novada Popē: “Es joprojām “Latvijas Avīzi” dēvēju par “Lauku Avīzi”, kā tā saucās agrāk, un ne jau tāpēc, ka mīļo izdevumu uzskatītu par laucinieku lasāmvielu, nē – laikraksts ir arī pilsētnieku ļoti iecienīts. Vecais nosaukums man tuvāks tā mīļuma dēļ, ko jau toreiz baudīja avīze, un es visu laiku dzīvoju laukos, un kā lauku cilvēks esmu gadiem uzticīga savai avīzītei, ar atklātu sirdi varu sacīt – vai tad bez savas avīzītes varētu dzīvot!
Kad to izlasu, ir tāda dubultsajūta – it kā laikraksts man būtu izkratījis savu sirdi un it kā es būtu izkratījusi sirdi. Protams, par dažādām lietām, gan lauksaimniecību un kultūru, gan partijām un valdību, gan ekonomiku un sadzīves jautājumiem.
Man joprojām ļoti patīk Ērika Oša zīmējumi un Egila Līcīša feļetoni, ko reizēm lasu pat divas reizes. Un kur tad vēl starpsaucieni, kas priecē ar humora un ironijas dzirkstīm, krustvārdu mīklas, kas asina prātu! Jā, jā, esmu liela lasītāja, bet varbūt varētu teikt arī citādi – liela pētniece. Mūžu dzīvo, mūžu mācies.”
Guntis Grīnbergs Cēsu novada Amatas pagastā: “Kā tad citādi, protams, abonēšu. Es “Latvijas Avīzi” uztveru tā – izdevums inteliģentam cilvēkam, kas interesējas par Latviju, Eiropu un pasauli.
Runā vienkārši un sirsnīgi, bez jebkādām pārgudrībām, bez kādas tēmas izcelšanas, bez kādas runāšanas no augstām sfērām. Es avīzi salīdzinu ar bitēm – tās dzīvo un strādā tieši tāpat, gudri, bez ārišķībām, bez skaļuma.
Bet vienmēr ar mērķi. Reizēm, kad kāda bite nolaižas uz avīzes lapas, ar humoru saku – nuja, bites arī lasa “Latvijas Avīzi”.
Pēteris Putniņš Rīgā: “Pasūtīšu ne vien “Latvijas Avīzi”, bet arī “Mājas Viesi”. Dzīvojam taču ne jau tikai no maizes. Un dzīve ir interesanta arī ar to, ka var sākt lasīt arī no pēdējās lapas.”
Ruta Veide Valmieras novada Dikļos: “Es pie “Latvijas Avīzes” turos tāpēc, ka tajā daudz kas pasniegts ar odziņu. Īsi sakot – avīze ar odziņu. Katrs numurs. To gaišo un humorpilno trāpīgumu uzreiz jūt pēc avīzes atvēršanas. Avīze gan smadzenēm, gan dvēselei, prātam un sirdij.”
