APTAUJA: Kur un no kā jūs gūstat prieku un optimismu? 7
Andris Grīnbergs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Māra Svīre, ar vienu kāju Rīgā, ar otru Daugavas malā pie Staburaga: “Uz dzīvi skatos ar prieku un optimismu. Tikai tā! Kā tas iespējams? Domāju, galvenais – jāprot saglabāt vērīgu skatienu. Tad pati dzīve, cilvēki, notikumi, parādības, procesi liek tev turēties pie labā, gaišā. Pētīšana un analīze ir veids, kā rast prieku sevī. Tikai neskatīties ar saviebtu ģīmi! Un vajag stāvēt pāri sīkumiem. Sīkumi kā likums aizsedz pašu svarīgāko – jaukus un mīļus cilvēkus, saullēktus un saulrietus. Un daudz ko citu, bez kā dzīvei zūd krāsas.”
Krišjānis Galiņš senču mājā pie senču saknēm: “Turpinājumā – kad tev ir bērni, viņi neļauj grimt depresijā. Ikdienā – gan darbā, gan mājās, gan ārpus mājas pasākumos – esmu tik ļoti aizņemts, ka nav laika sliktām domām. Kad skatos uz saviem puikām, vienam četri gadi, otram divarpus, nevar acis nolaist. Gan tajā nozīmē, ka blēņojoties neizdara ko sliktu, gan tajā, kā viņi aug un attīstās. Prieks jo lielāks, kad jūties ļoti vajadzīgs un nozīmīgs šajā procesā – no senču darītā un sapņotā līdz bērnu nākotnei.”
Solveiga Felsa pie Prižu akmens: “Dabas krāsainībā, vēstures krāsainībā, cilvēku attiecību krāsainībā. Tu sajūti tādu pievilcību, tādu spirgtumu! Un kur tad vēl tas, ka fascinē pārdomu laiks! Prieks taču no tā vien, ka grūtā brīdī saskati kaut ko jauku, gaišu.”
Lidija Ozoliņa Sēlijas sirdī: “Prieku gūstu galvenokārt no tā, ka esmu ļoti sabiedrisks cilvēks, nevaru iztikt, piemēram, bez dažādu publisku pasākumu rīkošanas. Gan tagadējie un bijušie audzēkņi, gan vietējie ļaudis un atbraucēji, gan mazpulcēni dažādās Latvijas malās – viņi visi dod spēku un atraisa jauniem darbiem.”
Ivars Freibergs pie Ventas rumbas: “Paradīzes zemes virsū nav nekur, tāpēc jādzīvo ar humoru. Kad ziemā Eiropas platākais ūdenskritums reizēm zem sniega nav redzams, tiem tūristiem, kas nesapratnē jautā, kur tad ir tā jūsu slavenā rumba, atbildu: pārdevām, tādi spiedīgi laiki, izlauzām, akmeņus sanumurējām, aizveda uz ārzemēm.”