APTAUJA. Vai, jūsuprāt, pa šiem gadiem kopš referenduma par Saeimas atlaišanu ir mainījusies politiskā kultūra Latvijā? 10
Andris Grīnbergs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Lūcija Ķuzāne Rīgā: “Nācies dzirdēt, ka pirms desmit gadiem nebija jēgas toreizējā Valsts prezidenta Valda Zatlera rīkojumam Nr. 2 par rosinājumu atlaist Saeimu. Bija gan! Tas bija pilnīgi kaut kas jauns – ka tomēr var atlaist Saeimu, kura nespēj norobežoties no oligarhu varas.
Tā ir latviešu nesaticīgā daba, kas atkal un atkal vēršas uz āru. Ja tu esi Saeimā, tad tev jāstrādā Latvijas labā, un tas katram ir saprotams, tas ir kā likums. Bet vai pie mums likumus ievēro? Daudziem galvenais – ko es iegūšu? Pārāk daudz pašlabuma meklētāju.”
Arvīds Lācis Talsos: “Izskatās, ka nekas labāks nav radies. Varbūt mazākā mērā, tomēr joprojām ekonomiskā vara saaugusi ar politisko varu.
Nesaprotu, kāpēc tik ilgi OIK afēra ir kā karsts kartupelis. Solīja ātri pielikt punktu, bet vēl tagad tas nav redzams. Apšaubāmiem līdzekļiem partijas cīnās par savu ietekmi. Tā taču nav politiskā kultūra!”
Arnolds Auziņš Saulkrastos: “Pateikšu divas lietas. Latvijai godu nedara, ka parādījusies jauna mode – Saeima pret valdību. Un otra – politiķi sola, sola, sola, bet nesanāk. Un tad taisnojas…
Vai tad politiķim jau iepriekš nav jābūt labai ožai? Slikti, ka sola aiz dumjības, vēl sliktāk, ka sola krāpnieciski.”
Lidija Ozoliņa Neretas novadā: “Uztrauc, ka pēdējos gados pāri visām varām galvu izslējusi tīmekļu vara. Anonīmie viedokļu paudēji tīmekļos gānās ar pārliecību, ka “mani jau neredz”. Tevi, protams, neredz, toties visa pasaule ierauga Latviju! Un tajā sliktākajā gaismā.
Vārdus nesaukšu, tie ir vispārzināmi. Bet mēs klusējot paciešam – demokrātija taču! Man gan cita izpratne par demokrātiju – katram jāsaprot, ko drīkst teikt un ko nedrīkst. Pat ģimenē tas ir skaidrs, bet vai tad Saeima nav kā viena liela ģimene?”