APTAUJA. Vai ilgstošās lietavas lauksaimniekiem stipri traucē? 2
Andris Grīnbergs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Zigfrīds Krieviņš, lauku saimnieks Cesvaines novadā: “Jā, traucē ļoti. Vidzemē vietām nokrišņu daudzums īsā laikā jau tuvu pusotra vai pat divu mēnešu normai. Par savu saimniecību saku tā: upe pilna, grāvji pilni, meliorācijas sistēma pilna, tagad vairāk ūdens nekā pavasarī palu laikā.
Taču man lielāka bēda par rušināmkultūrām. Ar kartupeļu stādīšanu esam tikuši tikai pusē. Trakākais ir ar kāpostiem. Dēsti pāraug, iet bojā. Pavasara sākumā bija lauku izvēle, kur sausāks, tur varēja strādāt, bet tagad nedēļas laikā tikai vienu dienu varējām stādīt.”
Modris Lāčplēsis, kopdarbības sabiedrības “Poceri” valdes priekšsēdētājs Saukas pagasta Lonē: “Mums kavējas daudzi darbi – zemeņu stādīšana, augļu dārzu miglošana, zāles pļaušana.
Daudzviet stāv ūdens, nevar ar tehniku tikt dārzā, ja brauks ar traktoru, radīsies dziļas rises. Ja kavējas vieni darbi, kavējas arī citi. Turklāt jau parādījušās laputis.”
Andris Felss, agronoms Krustpils pagastā: “Lielais mitrums traucē sējumu kopšanai un mēslošanai. Ilgstoši līst, tas tīrumos rada izslīkumus un aizskalo prom barības vielas. Bet ko tu padarīsi dabai, ar šo ļoti nelabvēlīgo laiku lauksaimniekiem kaut kā jāsadzīvo.”
Jānis Dzenis, lauku saimnieks Kokneses novadā: “Daudz kas iekavēts, no 400 hektāriem graudaugu apsēti tikai 260. Vēl 80 hektāri zirņu jāsēj, ja tiktu uz laukiem, varētu apsēt divās dienās, bet – kad pienāks tās divas dienas, nevar pateikt, jā, lietus gan jau pārstās, bet būs jāgaida ilgāks laiks, kamēr apžūs.
Protams, lauksaimniekiem būs zaudējumi daudzos Latvijas novados, bet varbūt tas beidzot liks arī padomāt par kādu atbalsta sistēmu, jo līdz šim, lai arī par to runāts ne reizi vien, ne valsts, ne paši lauksaimnieki neko nav darījuši, lai mazinātu riska faktorus. Ekstremālas situācijas nākotnē var būt arvien