Aptauja: Vai bērnudārzu darbā ir nepamatoti daudz birokrātijas? 4
Andris Grīnbergs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Inita, pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja: “Izlasīju Annas Žīgures rakstu “Latvijas Avīzē”, kurā viņa min, ka bezjēdzīgā birokrātija atspoguļota pat romānā, un jautā – kāpēc un kam ir vajadzīgas visas skrupulozās birokrātiskās atskaites.
Pajautājiet ministrei! Kāpēc ir vajadzīgi tieši tādi iekšējās kārtības noteikumi, kas tracina? Bērnudārzā nedrīkst smēķēt, nedrīkst ienest šaujamieročus… Līdz smieklīgumam. Vai tad mēs, kas te strādājam, esam galīgie pamuļķīši? Jautā jau gadiem ilgi, nekas nemainās.
Un tad dzīvojam pēc formulas – es varu dusmoties, es varu nedusmoties, prasības vienkārši jāievēro. Galvenais, lai viss būtu uzlikts uz papīra. Pēdējā laikā var arī elektroniski, bet tas jau lietas būtību nemaina. Kurš būs pirmais, kas taisīs revolūciju?”
Dzintra, pirmsskolas skolotāja: “Kur tad tās nav? Deviņdesmitajos gados vienu brīdi palaida grožus vaļā, sākās haoss.
Tā birokrātija ir tikai tāpēc, ka augšām vajag kaut ko darīt. Un tad dara, kā nu katrs saprot un prot. Reformas, pārmaiņas. Es salīdzināju divu atšķirīgu laiku mums uzspiestās programmas. Ak vai! Pārmaiņas tikai vārdos! Bet birokrātija tā pati. Tikai citā mērcē.
Tagad ir vadlīnijas ar kompetenču pieeju. Āra nodarbības, pētījumi. Bet bērnam neko nedrīkst uzspiest. Nogurdinošie metodiskie norādījumi, nogurdinošās atskaites. Ar humoru saku, ka birokrātija, tāpat kā dzīve, iet uz augšu.”
Pārsla, pirmsskolas skolotāja: “Viss mainās, bija laiks, kad bija metodiķis, kad grupā bija divas audzinātājas. Stundu skaits, darba likmes mainās. Mainās pat darba laiks. Tagad strādājam no 8 līdz 18, ar dežūrgrupu no 7 līdz 19. Tikai muļķība nemainās – noteikumos, norādījumos, atskaitēs sēž kā tāda ķeizariene.”\