Foto: Shutterstock

“MĒS jau sen nolēmām, ka nekad neprecēsimies, jo kam tas vispār ir vajadzīgs” – diskusija soctīklos par iemesliem precēties vai neprecēties 72

Nesen medijos izskanēja jaunākā statistika – 2023.gada septiņos mēnešos Latvijā reģistrētas 6005 laulības, kas salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu ir par 7% jeb 450 laulībām mazāk.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
2025. gads sola “stabilu melno svītru” 5 zodiaka zīmēm
“Varēja notikt ļoti liela nelaime…” Mārupes novadā skolēnu autobusa priekšā nogāzies ceļamkrāns 5
Lasīt citas ziņas

Arvien vairāk pāru izvēlas dzīvot kopā neprecoties. Sava veida apliecinājums tam ir arī Kaspara Hercmaņa ieraksts “X”, kurā viņš paudis: “Ar azartu skatos uz sievieti, kad džeks, kuram blakus viņa ir jau 5. gadu, aizrautīgi stāsta: “MĒS jau sen nolēmām, ka nekad neprecēsimies, jo kam tas vispār ir vajadzīgs, izmesta nauda, nekas nemainās, mēs tāpat dzīvojam kopā, ko tas papīrs vispār maina.””

Uzmanību piesaista arī komentāru sadaļa, kas savā ziņā varētu būt uzskatāma par “sabiedriskās domas apkopojumu”, atainojot šā laika cilvēku priekšstatus par vai pret laulībām! Ieskatāmies cilvēku viedokļos!

CITI ŠOBRĪD LASA

– Laulību likumdošana, tiesas sastāvs (80% sievietes), tiesu prakse šķiršanās lietās (mantas dalīšana, bērnu aizgādnība, saskarsmes tiesības), tas viss ir vīrietim nelabvēlīgi vienos vārtos. Iebraukt auzās (laulībā) ir viegli, tikt ārā grūti un bieži ar pliku pakaļu.

– Patiesībā, tas papīrs tiešām neko nemaina. Džekam – cepuri nost par drosmi, kas robežojas ar muļķību, jo nevajag atklāt visas kārtis. Sievietei – izturību un spēju saprast, ka gredzens nemazinās viņas vēlmi doties viesizrādēs, ja tāda ir.

– Žēl, ka joprojām sabiedrībā pastāv uzskats, ka sievietes dikti grib precēties. Man jau liekas foršāk būt ar kādu kopā tāpēc, ka katru dienu to izvēlamies, nevis tāpēc, ka papīrs liek.

– Vai tā gadījumā nav tāda “globāla tendence” neprecēties? Vai arī tā ir sava veida raustīšanās no atbildības? Personīgi, arvien vairāk ir zināmi pāri,kas dzīvo kopā 10+ gadus, ir pat bērni,bet tāpat neprecās…

– O! Es totāli esmu tā sieviete,bet nevis “mēs nolēmām”, bet viņš kategoriski vienpersoniski ir “pret”. Ā, un ja viņa draugi for fun pajautā, kad tad mēs, tad man ir jāklausās pukstēšana. Izsecināju, ka neesmu gana laba un vnk baudu rent free dzīvesvietu, līdz man palūgs izvākties.

– Ja tev iekšā nav “ak, Dievs, kā es gribu Tevi apprecēt!!”, tad mož arī nevajag?

– Pilnākai bildei vajag statistiku, cik precēti pāri pēc 5 gadiem jau ir izšķīrušies – ASV dati saka, ka ap 20%.

– Meh, mans vīrs mani bildināja, kad vēl gadu pat nebijām pazīstami. Šodrīd 9.gads laulībā. Teorētiski tas neko nemaina, bet … kaut kā mierīgāk ir būt precētai 😃 jūtu, ka vīram šis arī ir svarīgi.

Reklāma
Reklāma

– Ja sievietei laulību nevajag (uzsāk kopdzīvi neļauties vai dibina ģimeni bez tās), tad vīrietim vēl mazāk to vajag. Laulība ir primāri, lai pasargātu bērna un sievietes tiesības. Ja tomēr laulība rūp, bet sapinies ar vīrieti, kam uz to nospļauties, tad nu pati vainīga.

– Kad vīrietis nevēlas noformēt attiecības /ne par tusiņu/, tad viņš neplāno ar tevi pavadīt visu dzīvi, viņam vienkārši ir ļoti ērti. Žēl, ka sievietēm ir tik zema pašapziņa. Ja neesmu vērta precēt, tad kāda vella pēc man tāds ņurņiks vajadzīgs.

– Kāds paziņa, kas bija jau toreiz piecas reizes precējies, uz manu jautājumu – kāpēc Tu tik bieži to dari, dzīvo taču neprecējies? Pārliecinoši atbildēja – ar precētām, vecīt, pavisam cits kaifs. 🤔

– Nu nav jau tā, ka visas sievietes raujas precēties, it sevišķi mūsdienās, bet, protams, ir arī tādas, kas princešu kleitas dēļ gatavas gan savu veci piespiest, gan kredītu paņemt

– Ir nācies sastapties ar pāriem, kuri līdz kāzām ir superīgi, bet pēc kāzām sāk kašķēties un nevar visu laiku kautko sadalīt. Ir arī tādi kas beigās šķiras.

– Man arī savulaik viens randiņu partneris sāka šādus tekstus bīdīt. Mana atbilde – ja mums būs kopīgs bērns, tad bērnam būs tāds pats uzvārds kā man. Tad gan pēkšņi tradīcijas sāk kļūt svarīgākas un papīrs vairs nav tikai papīrs 🙂

– Nezinu, satikāmies, kad man bija 17 un viņam 18. Neapprecējāmies. Mums ir 2 bērni un viņiem ir tēva uzvārds. Nodzīvojām kopā 21 gadu “līdz nāve mūs šķirs”. Zini, kaut kā neizjutu, ka man pie visas trakās dzīves vēl laulības noderētu:) Bet katram savs, protams!

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.