Turcijas vēstnieks Latvijā: “Mēs jau brīdinājām Krieviju!” Ekspresintervija 13
Kāpēc Turcijas gaisa spēki notrieca Krievijas kara lidmašīnu un kādas sekas būs šim incidentam – ekspresintervija ar Turcijas vēstnieku Latvijā Hairi Haretu Jalavu.
– Kāds ir Turcijas skaidrojums par notriekto Krievijas kara lidmašīnu?
– Pēc mūsu militāro struktūru informācijas, incidentā bija iesaistītas divas Krievijas lidmašīnas “Su–24”, kuras no Sīrijas puses tuvojās mūsu gaisa telpai. Septiņas minūtes pirms ielidošanas Turcijas gaisa telpā mūsu gaisa spēki sāka raidīt tām brīdinājuma signālus, aicinot mainīt lidojuma virzienu. Brīdinājums tika atkārtots desmit reizes, bet piloti neatbildēja. Abas lidmašīnas ienāca mūsu gaisa telpā – viena no tām mainīja lidojuma virzienu, bet otra turpināja ceļu Turcijas teritorijā 17 sekundes. Mums ir īpaši noteikumi, kas attiecas uz mūsu gaisa spēku iesaistīšanos situācijās pie Turcijas un Sīrijas robežas. Tie paredz – ja netiek atbildēts uz mūsu brīdinājumiem, svešas lidmašīnas tiek notriektas. Attiecībā uz citām valstīm, ar kurām robežojamies, šādu striktu noteikumu nav. Tas ir skaidrots gan Sīrijas, gan Krievijas varas iestādēm. Ikviens zina, ka mums ir šādi noteikumi. Krievija to zināja ļoti labi, jo savulaik tā jau pārkāpa mūsu gaisa telpu. Ja kāds pārkāpj mūsu gaisa telpu, mēs informējam NATO un ANO un arī pārkāpējus. Pēc tam mums bija sarunas ar Krievijas militārpersonām, Turcijā viesojās Krievijas delegācija, un toreiz Krievijas pārstāvji mēģināja paskaidrot, ka notikušais bijusi kļūda – viņi teica, ka veiks nepieciešamos pasākumus, lai tas vairs neatkārtotos. Mēs likām saprast, ka pirmoreiz iespējamas pārrunas, bet otrreiz ar šādu situāciju nesamierināsimies.
– Kā notikušais incidents ietekmēs situāciju Tuvajos Austrumos un pasaulē?
– Tas atkarīgs no tā, kā atbildēs Krievija. Ja viņi atzīs, ka pieļāvuši kļūdu, tad rūpēsies, lai šādas situācijas neatkārtotos. Mēs Krieviju neuzskatām par ienaidnieku, tomēr mums ir ļoti skaidri noteikumi. Kad viņi darbojas zonā, kas ir tuvu Turcijas robežai, viņiem jāņem vērā mūsu noteikumi.
– Vai reģionus, pār kuriem lidoja šīs Krievijas lidmašīnas, kontrolē teroristiskā organizācija “Islāma valsts”?
– Nē, tur dzīvo Sīrijas turkmēņi, kas iestājas pret Sīrijas oficiālo režīmu. “Islāma valsts” tur nav. Irāna un Krievija ir izvēlējušās atbalstīt Bašara al Asada režīmu, bet tikmēr Turcija ir 64 valstu koalīcijā, kura vēlas, lai Asads aizietu. Turcijas gaisa spēku lidmašīnas arī bombardē “Islāma valsts” pozīcijas. Tomēr mēs neredzam, ka Krievija tā darītu. Jā, viņi veic vienu uzlidojumu teroristiskās organizācijas “Islāma valsts” pozīcijām, tomēr nākamajos sešos vai septiņos gadījumos viņi bombardē Sīrijas opozīcijas spēkus, kuriem nav nekāda sakara ar “Islāma valsti”. Mūsu pozīcija atšķiras no Krievijas un Irānas pozīcijas. Viņi uzskata, ka ikviena grupa, kas vēršas pret Asada režīmu, ir teroristi. Tas nav mūsu skatījums. Mēs atbalstām spēkus, kuri cīnās pret Asada režīmu. Opozīcijas spēki vēlas demokrātisku un vairāk pārstāvniecisku valdību, kurā būtu iekļautas visas etniskās, reliģiskās un sociālās grupas. Acīmredzot Krievija mēģina dot Turcijai signālu, lai tā neatbalstītu Sīrijas opozīciju. Turcijas gaisa telpas pārkāpšana nav manevrs, bet gan paziņojums.
– Vai Turcija sagaida no Krievijas kādus pretpasākumus, piemēram, ekonomikā?
– Kad jūs aizsargājat savu valsti, pārējie jautājumi ir otršķirīgi. Latvieši par to zina labāk nekā citi. Turcijai pirmajā vietā ir mūsu teritorija, kura mums jāaizsargā, tāpat kā mūsu dzīvesveids un brīvība. Mums jāaizsargā arī mūsu sabiedrotie. Ceram, ka situācija neaizies tik tālu, ka Krievija ieviesīs embargo. Ja runa ir par mūsu teritoriju, republiku un tautu, Turcija ir gatava, ka tas prasīs upurus.
– Krievijas Ārlietu ministrija nākusi klajā ar aicinājumu Krievijas tūristiem nedoties uz iecienītajiem Turcijas kūrortiem…
– Tas ir jautājums, kas jāizlemj Krievijas pilsoņiem. Mēs dzīvojam demokrātiskā pasaulē. Jā, Krievijas Ārlietu ministrija var dot padomus, bet galu galā par došanos uz Turciju ir jāizlemj cilvēkiem pašiem. Ja Krievijas tūristi turpmāk nedosies uz Turcijas kūrortiem, mēs dabūsim tūristus no citām valstīm. Ieņēmumi no tūrisma industrijas nav tik būtiski, lai mēs to vārdā upurētu savu teritoriālo vienotību. Esam neatkarīga nācija.
– Kā notikušais incidents var ietekmēt situāciju ES un Latvijā?
– Uz notikušo raugāmies kā uz atsevišķu incidentu, mēs neesam iedarbinājuši Ziemeļatlantijas līguma 5. pantu. Ja Krievija turpinās rīkoties līdzīgi, var notikt tā, ka arī NATO var tikt iesaistīta. Mums ar Krieviju ir jāstrādā pie situācijas deeskalācijas, tam atbalstu izteicis arī ASV prezidents Baraks Obama un Francijas prezidents Fransuā Olands. Nevēlamies, lai atkārtotos līdzīgs incidents. Mēs nevēlamies, lai mūsu robežas pārkāpj Krievijas iznīcinātāji. Tāpat kā nevēlamies, lai tie bombardētu civiliedzīvotājus Sīrijā. Ja Sīrijas un Krievijas spēki turpinās operācijas pret civiliedzīvotājiem, tad vēl vairāk cilvēku meklēs patvērumu Turcijā, taču ir robežas cilvēku skaitam, kurus varam uzņemt un par kuriem spējam rūpēties, bet tālāk jau tas rada problēmas Eiropai. Ja Krievijas agresija pret Alepo un Sīrijas ziemeļu daļas iedzīvotājiem turpināsies, mēs sastapsimies ar vēl vienu bēgļu krīzi. Būtiski ir panākt, lai krievi maina savu rīcību. Sīrija atrodas tālu no Krievijas, taču Turcijai tā ir kaimiņvalsts, un tam jau ir pavisam cita nozīme.
