– Kāda pašreiz ir situācija valodu politikā? 5
– Aizbēgušajam eksprezidentam (nezinām, kur viņš pašlaik atrodas) bija programmatisks uzstādījums: viena valsts, divas valodas. Tagad tāds jautājums netiek izvirzīts, valsts konstitūcijā ir skaidri noteikts, ka ukraiņu valoda ir valsts valoda. Ukrainā dzīvo poļi, lietuvieši, moldāvi, bulgāri un daudzu citu nacionalitāšu cilvēki, ir veseli ciemi, kur cilvēki sazinās savā dzimtajā valodā. Donbasā saziņa notiek krievu valodā.
– Dzirdēju, ka jūs ceļā uz Rīgu Maskavas lidostā esat piedzīvojis starpgadījumu?
– Šeremetjevas lidostā ierados no Polijas. Tā kā līdz Rīgas lidmašīnai atlika vēl piecas stundas laika, biju iecerējis satikt Maskavā dzīvojošo māsu. Bet pasu kontrolē man pēc ārzemju pases uzrādīšanas prasīja arī Ukrainas pasi un, redzot, ka tā izdota Ļvovā, lika iet ierēdņiem līdzi. Ieveda bezlogu telpā un pēc minūtēm 20 izsniedza lapu ar paziņojumu, ka es esot pārkāpis Krievijas likuma pantu un radot teroristiskus un politiskus draudus Krievijas iedzīvotājiem. Manu Ukrainas Augstākās radas darbinieka dienesta apliecību izvilka jau no manas virsjakas kabatas. Esmu jurists, gan ne starptautisko attiecību, bet zinu, ka nav tādas juridiskas procedūras kā “paziņojuma izsniegšana”. Ja ir kādas pretenzijas, tad amatpersonām jāraksta protokols. Turklāt mani kā Augstākās radas darbinieku nedrīkstēja aizturēt, nesazinoties ar Ukrainas vēstniecību. Ukrainas pasi man atnesa atpakaļ pēc stundas vai pusotras. Beigās viņi izlēma, ka es nedrīkstot līdz 2017. gada maijam ierasties Krievijā, un pēc tam pavadīja uz lidmašīnu…
