“Mēs ieraudzījām, ka karalis ir kails, un mani tas ļoti biedē,” atzīst Kampars par NBS reakciju pēc krievu drona nokrišanas Latgalē 125
“Komunikācija ir tikai aisberga redzamā daļa. Vismaz man, sekojot ļoti uzmanīgi šim visam līdzi, liekas, ka šī ir ārkārtīgi nopietna situācija,” tā intervijā TV24 raidījumā “Nedēļa.Post scriptum” atzina uzņēmējs un bijušais ekonomikas ministrs Artis Kampars, apspriežot 7.septembrī Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā no Baltkrievijas ielidojušo un nokritušo Krievijas “Shahed” tipa dronu, kas bija aprīkots ar sprāgstvielām.
“Ņemot vērā visu to paketi un mēģinot salīdzināt, kā regulāri visu to dara finanšu sistēmās un tirgos, ir tā saucamie stresa testi, kurā ir pilnīgi skaidrs, ka visā plašajā laukumā – gan NBS, gan valdība un daļa sabiedrības – šo stresa testu mēs Latvijā neesam izturējuši!” uzskata Kampars, kurš turpināja skaidrot, kā tad īsti vajadzēja rīkoties.
Kampars TV24 raidījumā skaidroja: “Pirmkārt, ir jābūt kara laikos NBS iekšpusē gatavam krīzes komunikācijas modelim. Nu nav iespējams, ka tā nav! Un mēs ieraudzījām, ka tā nav. Tas ir fakts. Otrs ir tas, ka visos šajos skaidrošanas mēģinājumos mēs ieraudzījām, ka patiesībā mēs tur īsti nemaz neko nevaram notriekt. Mums nav īsti nekā, ar ko tur notriekt! To varbūt mums neviens tieši nepateica, bet lasot starp rindām, mēs konstatējām, ka, protams, tās NATO lidmašīnas mums Lielvārdē ir, bet acīmredzami šādos gadījumos tās neceļas gaisā, ka tie algoritmi nav paredzēti.”
Bijušais ekonomikas ministrs norādīja, ka mēs visi zinām to, ka Ukrainā notiek šis “dronu karš”, bet pa visu šī kara laiku, kad 2022.gada febuārī sākās Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā, mēs Latvijā neesam “izmodelējuši situāciju”, kas notiek, ja kaujas drons ielido Latvijas teritorijā. “Man līdz šim likās, ka mazajai Latvijai šāda veida lietas būtu bijis jāsagatavo. Mēs ieraudzījām, ka karalis ir kails un mani tas ļoti biedē,” intervijā TV24 raidījumā “Nedēļa.Post scriptum” sacīja Kampars, analizējot NBS un valsts amatpersonu rīcību un komunikāciju ar sabiedrību brīdī, kad Latvijā ielidoja un nogāzās krievu drons.
Jau ziņots, ka pirmie secinājumi saistībā ar pār Latgali dreifējušo krievu “Shahed” tipa dronu varētu būt zināmi oktobra sākumā, tā 12.septembrī vēstīja aģentūra LETA, ataucoties uz Aizsardzības ministrijā (AM) teikto informāciju.
Pēc 7.septembrī notikušā incidenta, Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā nogāžoties ar sprāgstvielām aprīkotam Krievijas dronam, sākta izmeklēšana. Līdz tās noslēgumam netiks izpausta informācija nedz par drona lidojuma laiku, nedz arī trajektoriju, skaidroja ministrijā.
Dienesta pārbaudes ilgums atkarīgs no dažādiem apstākļiem, taču pirmais ziņojums tiek sagaidīts 20 dienu laikā – septembra beigās vai oktobra sākumā.
Kā ziņots, 7.septembrī Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā nokrita Krievijas “Shahed” tipa drons. Latvijas Nacionālie bruņotie spēki situāciju monitorējuši, taču netika pieņemts lēmums nedz šo dronu notriekt, nedz pacelt gaisā Latvijā dežurējošos NATO iznīcinātājus, kas izpelnījies daļas sabiedrības kritiku. Kad drons nokrita, deaktivizēta tā kaujas galviņa, kas sākotnēji nebija eksplodējusi.
Pēc notikušā Aizsardzības ministrija sākusi konsultācijas ar sabiedrotajiem, kas pēdējā laikā saskārušies ar līdzīgiem incidentiem. Tāpat tiek iniciētas plašākas konsultācijas, lai kopā ar NATO sabiedrotajiem meklētu kolektīvus risinājumus. Aizsardzības resorā arī sāktas izvērtēšana par atbildīgo personu rīcību incidenta laikā.
Pilnu raidījumu “Nedēļa.Post scriptum” variet skatīties TV24 ēterā piektdien, 13.septembrī, pulksten 21:00!
