Mēs gleznojam … 0
Jelgavā Ādolfa Alunāna memoriālajā muzejā līdz 28. februārim skatāma mākslinieču Laines Kainaizes un Guntas Brakovskas darbu izstāde.
Divas mākslinieces. Kas viņas vieno? Kas ir kopīgs? Vasaras plenēru dotā iespēja strādāt dabā. Pati Laine Kainaize par savu tuvību dabai ir teikusi: “Es tiecos pēc dabas. Laukos viss kustas, ir pārpilns dzīvības. Dabā cilvēks var justies daudz nozīmīgāks un tuvāks Dieva radītajai pasaulei un daudz ko var ieraudzīt. Man patīk dzīvi uzlūkot tuvplānā, visā piedalīties.” Abām autorēm ir gan gleznojumi, gan dažādās tehnikās veidoti zīmējumi (sēpija, ogle, tuša). Bet ne tikai… Abu mākslinieču darbi izstādīti atsevišķās telpās. Tas tādēļ, lai atšķirtu katru mākslinieci. Laines Kainaizes eksponētajās 10 gleznās var raiti iziet cauri visiem Latvijas gadalaikiem. “Feimaņu baznīca” – Latgales senā koka arhitektūras pērle ziemas mirdzumā. Baznīcas ir Laines uzmanības centrā jau no iepriekšējām izstādēm. Viņas uzmanības centrā ir ne tikai baznīcas ēka, bet arī apkārtnes vide, kur tā atrodas, tas padara darbu interesantu. Abas mākslinieces pievērsušās divu ievērojamu Latvijas literātu memoriālo muzeju attēlojumam. L. Kainaize – Ojāra Vācieša muzejam Rīgā, Gunta Brakovska – Rūdolfa Blaumaņa muzejam “Braki” pie Ērgļiem.
Visas gleznas ir gleznotas uz audekla ar eļļas krāsām. Vitrīnās apskatāmi Laines Kainaizes akvareļi par ceļojumiem un kompozīcijas. Divas vitrīnas veltītas zīmējumiem, kas radušies, atpūtinot roku no gleznošanas. Zīmējumus raksturo smalka detaļa, faktūra, tuvplāns. Skatāms Viesītes bānītis, kāda ceļa fragments un pat viena grāmatas ilustrācija uz avīzes fona.
Māksliniece Gunta Brakovska izstādījusi grafikas, ekslibris un gleznas akrila, akvareļa un eļļas tehnikā. Saskarsmi ar dabu māksliniece īpaši izjūt gleznojot – vasarās, rudeņos ārā. Viņai dvēseliski tuvi ir Latvijas meži un vecie muižu parki ar saviem grafiskajiem ritmiem, tonalitāti, ar vareno koku vertikalitāti. Gunta Brakovska daudz strādā sēpijas tehnikā.
Gunta Brakovska ir izstādījusi ekslibrus, kas ir nelielas figurālas kompozīcijas. Tās zīmētas tušas tehnikā, vēlāk tiražētas. Ekslibru tematika ir plaša. Tie veltīti gan pasaules izcilākajām personībām, gan laikabiedriem. Grāmatzīmi uzzīmēt ir sarežģīts process, tāpēc māksliniekam jābūt labai gaumes izjūtai un kompozīcijas izpratnei, kā arī figūras zīmēšanas prasmei. Tas viss māksliniecei ir, lai varētu līdzināties ar latviešu vecmeistariem. Savā glezniecībā Gunta Brakovska aizrautīgi priecājas par dabas krāsainību, triepiena faktūru. Īpaši “Rudens ainavā” (eļļas tehnika) mirdz sārti zeltainie krāsu toņi, krāsu dzidrums, silti vēso toņu kontrasti, veido dzīvi apliecinošu, optimisma pilnu priekšstatu par Latvijas dabu kā mākslinieka iedvesmas avotu.
Šī izstāde dod iespēju iepazīt L. Kainaizes un G. Brakovskas radošo darbību tuvplānā. Mākslinieces iespēju robežās daudz strādā plenērā, kas gleznotajam darbam piedod patiesīgumu. “Caur redzamo neredzamo teikt” tā par izstādes darbiem saka gleznotāja L. Kainaize.
