“Mēs esam pieraduši domāt par mediju patēriņu un sabiedrisko domu tādā lineārā izpratnē,” pētniece skaidro, ka jādomā pavisam pretēji 20
“Tas ir stāsts ar ļoti garu vēsturi. Tas nav stāsts tikai par šodienu. Cik es esmu interesējusies par šiem jautājumiem, tad pirms kara, stāsts bija vairāk par konkurenci,” mediju vidi Latvijā komentē Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas vadošā pētniece Ieva Bērziņa.
Viņa skaidro, ka viens ir jautājums vai Krievijā veidots saturs var konkurēt ar Latvijā veidotu saturu, jo Krievijas saturs ir atraktīvāks un tur ir daudz vairāk resursu, bet otrs jautājums ir par to, ka pierobežā Latvijas saturs fiziski ilgstoši nav bijis pieejams.
Kārlis Dagilis, kultūras ministres ārštata padomnieks mediju jautājumos TV24 raidījumā “Kārtības rullis” iestarpina, ka Latgalē mediji ir: “Tur ir pietiekami daudz šo te reģionālo mediju, bet tā problēma ir tāda, ka tie ir mazi, fragmentēti. Tur, protams, nav nekāda reklāmas tirgus, tie ir ļoti atkarīgi no pašvaldības naudām.”
“Tā ir arī valsts atbildība, kā mēs austrumu pierobežā stiprinām mediju telpu,”
uzskata Dagilis.
“Mēs esam pieraduši domāt par mediju patēriņu un sabiedrisko domu tādā lineārā izpratnē, ka ir sabiedrība, ir mediji. Viņi patērē medijus un tāpēc viņi domā tā,” pētniece Ieva Bērziņa uzskata, ka jādomā otrādāk:
“Sabiedrība izvēlas medijus atkarībā no tā kāds viņam ir izveidojies pasaules uzskats. Ja viņš tajā Latvijas mediju saturā ilgstoši ir veidojies noteikts pasaules uzskats, kaut kāda vērtību sistēma, tad viņš, respektīvi, izvēlās tos medijus atkarībā no tā kāds tas viedoklis ir izveidojies.”
