– “Mūžīgais” jautājums – okupācija vai aneksija… Īpatnēji, ka Krievijas vēsturnieki vēl būtu gatavi runāt par aneksiju, bet nekādā gadījumā ne par okupāciju. 20
– Šeit var pateikt: “Mēs esam jūs pieķēruši!” Aneksija tiek uzskatīta par okupācijas procesa noslēdzošo daļu. Aneksija nevar notikt, ja nav notikusi okupācija. Jā, es arī esmu lasījusi tādu Krievijas vēsturnieku formulējumu, taču, ja jau jūs atzīstat, ka bija aneksija, tātad jūs automātiski atzīstat, ka bija okupācija. Starp citu, Baltijas valstu aneksija sekmēja starptautisko tiesību attīstību, jo kļuva par pamatu aneksijas neatzīšanas principam. Ļoti daudzas valstis neatzina šādu pretlikumīgu Baltijas aneksiju. Krievijas bailes no vārda “okupācija” drīzāk ir psiholoģiskas, jo vairākums 30. – 40. gados veikto okupāciju bija militāras. Tam vārdam ir ļoti negatīva nokrāsa, kamēr “aneksija” skan nedaudz citādi. Starptautiski parasti uzskata, ka okupācija ir īslaicīgs notikums, kas vai nu beidzas, vai noslēdzas ar aneksiju. Baltijas un arī Palestīnas gadījums tomēr tiek minēts pie izņēmumiem.
– Tad no jurista viedokļa – kā mums to periodu pareizāk saukt: par okupāciju vai aneksiju?
– Pēc tiesību burta var teikt arī tā, ka okupācija beidzās ar aneksiju. Taču principā PSRS Baltijā bija jāievēro okupācijas tiesības un līdz ar to, pēc likuma gara, okupācija nebija beigusies. Okupācijas stāvoklis turpinājās. Daži Krievijas vēsturnieki ir piedāvājuši mums piekāpties un atzīt, ka Baltijas valstīs tika ieviests nevis “okupācijas režīms”, bet gan “komunistiskais režīms”, taču vienalga – sveša režīma uzspiešana citai teritorijai liecina par okupāciju. Sauciet kā gribat, būtība no tā nemainās.
– Tajā, ka no Krievijas tiek prasīta atbildība par PSRS izdarīto, nav nekādu pretrunu?
– Nē. Tās ir sekas tam, ka Krievija ir ne tikai PSRS mantiniece, tiesību un saistību pārņēmēja, bet pat turpinātājvalsts, tāpat kā mūsdienu Latvija ir 1918. gada Latvijas turpinājums. Uz to norāda arī pati Krievija, piemēram, pārņemot pārstāvniecību starptautiskajās organizācijās un daļēji saglabājot valsts himnu. Tātad Krievijai ir jābūt atbildīgai par PSRS veiktajām darbībām.
