“Mēs esam ieinteresēti “status quo” saglabāšanā!” Borels par to, ka Ķīnas draudi Taivānai apdraud arī Eiropu 15
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Eiroparlamentā, apspriežot ES un Taivānas attiecības, Eiropas Savienības augstākais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels paziņojis, ka Ķīnas draudi Taivānai apdraud arī ES drošību un labklājību, jo Taivānā, vienā no vadošajām digitālo tehnoloģiju valstīm pasaulē, ražotie pusvadītāji ir neaizvietojami ES ciparu tehnoloģiju attīstībā.
ES mudina iesaistīties dialogā
ES ārlietu vadītājs apzīmēja Taivānu kā “līdzīgi domājošu partneri”, bet Taivānas šauruma otrā pusē esošo Ķīnu kā “sistēmisku sāncensi”. Līdz šim savā izvērstākajā runā par Taivānu, ko Ķīna uzskata par savu teritoriju, Borels pauda bažas par Pekinas pieaugošo militāro aktivitāti Taivānas šaurumā. Oktobra sākumā aptuveni 150 Ķīnas kara lidmašīnas ielidoja Taivānas gaisa telpā.
“Mēs, eiropieši, esam ieinteresēti “status quo” saglabāšanā Taivānas šaurumā”, paziņoja Borels. “ES mudina katru iesaistīties dialogā un izvairīties no vienpusējām darbībām, kas var pavairot spriedzi ap (Taivānas) šaurumu,” viņš teica. ES rēķinās ar stabilitāti Taivānā, kur tiek ražoti vismodernākie pusvadītāji, ko Borels raksturoja kā “neaizvietojamus” Eiropas digitālajā transformācijā.
Taivāna paziņojusi, ka oktobrī noslēgts apjomīgs darījums par pusvadītāju rūpnīcas būvi Japānā. “Mēs ceram, ka Taivāna būs svarīgs partneris, lai sasniegtu Eiropas pusvadītāju programmā paredzētos mērķus,” viņš teica, piebilstot, ka ES ir liels ārzemju ieguldītājs Taivānā. Pērn Taivānas ieguldījumi ES divkāršojās. “ES ir reālistiska un pragmatiska,” teica Borels.
Eksperti atzīmē, ka Eiropas firmām radusies problēma ar magnēzija trūkumu. Šis materiāls ir vajadzīgs alumīnija un tērauda ražošanā, kā arī autobūvē. ES ierēdņi ir sazinājušies ar Ķīnas amatpersonām, jo magnēzija trūkums ietekmē globālās materiālu piegādes ķēdes. Vairāki Eiroparlamenta deputāti paziņojuši, ka ir tuvredzīgi paļauties uz vienu avotu (Ķīnu) kritiski svarīgu izejvielu piegādē, kas ir īpaši nepieciešami pārejā uz zaļo un digitālo ekonomiku, tāpēc Eiropai jārīkojas, lai panāktu stratēģisku autonomiju.
ES solidarizējas ar Lietuvu
ES pauda solidaritāti ar Lietuvu, pret kuru vērsta Ķīnas diplomātiskā un ekonomiskā pretdarbība kā atmaksa par piekrišanu izveidot Taivānas pārstāvniecību Viļņā. “Attīstot sakarus ar Taivānu, ES arī jāņem vērā Ķīnas uzstājība un mēģinājumi iebiedēt Taivānas partnerus.
Lietuvai un citām (ES) dalībvalstīm, pret kurām vērsts Ķīnas spiediens par lēmumiem, ko Ķīna uzskata par izaicinošiem, vajadzīgs atbalsts un mūsu solidaritāte. Eiropas Savienība turpinās dot pretsparu šiem centieniem,” teikts Borela paziņojumā. ES turpinās atbalstīt Taivānas demokrātisko pārvaldības sistēmu, kas balstās uz likuma varu, cilvēktiesību ievērošanu, atvērtu sabiedrību un tirgus ekonomiku.
ES galvenā diplomāta runa iezīmē beigas Eiropas diplomātijas parastajā atturībā un rezervētībā politiski jūtīgajā Taivānas jautājumā. Analītiķi atzīmē, ka Borels pauda stingru ES nostāju tikai dažas dienas pēc Ķīnas prezidenta Sji Dzjiņpina un Eiropadomes prezidenta Šarla Mišela sarunas, kurā Ķīnas prezidents paziņoja, ka Ķīna “enerģiski aizstāvēs savu suverenitāti”, asi reaģējot uz ES izteiktajām bažām par Taivānu.
Ieņemot stingru nostāju attiecībās ar Ķīnu, ES ārpolitikas vadītājs tomēr uzsvēra, ka Brisele joprojām ietur “vienas Ķīnas” politiku, tā darot zināmu, ka netiks atzīts Taivānas valstiskums un neatkarība, ko nav pasludinājusi arī Taivānas prezidente Cai Inveņa.
Taivānas uzņēmēji Eiropā
Oktobrī Eiropā paredzējusi ierasties Taivānas uzņēmēju delegācija, kas plāno apmeklēt Čehiju, Slovākiju un Lietuvu. Delegāciju pavadīs Taivānas ārlietu ministrs Džozefs Vu, kurš apsverot iespēju apmeklēt arī Romu, kur oktobra beigās notiks G20 valstu samits.
Ķīnu samitā pārstāvēs ārlietu ministrs Vans Ji. Pekina parasti asi protestē pret Taivānas piedalīšanos starptautiskos saietos, bet Romā Taivānas ārlietu ministrs varētu pievienoties starptautisku politiķu grupai, kas paredz protestēt pret Pekinas politiku.
