Juris Lorencs: Kristīne Misāne palikusi viena pati likuma burta priekšā 0
Dānijas tiesa nolēmusi paturēt apcietinājumā Latvijas pilsoni Kristīni Misāni, kuru Dienvidāfrika apsūdz savas meitas nolaupīšanā. Lēmums nozīmējot to, ka šā gada 20. februārī Misāne visdrīzāk tiks izdota tiesāšanai Dienvidāfrikas Republikā. Kā apgalvo pati Misāne, 2011. gadā viņa iepazinusies ar vīrieti, Dienvidāfrikas pilsoni, attiecībās ar kuru pasaulē nākusi meita.
Vēlāk abu partneru starpā sākušies konflikti, vīrietis vienpusēji nolēmis pārtraukt attiecības, sācis vardarbīgi izturēties pret Misāni un nepilngadīgajiem bērniem.
Baidoties par savu un bērnu drošību, 2018. gada maijā Kristīne meklējusi patvērumu Latvijā.
Savukārt Misānes bijušais draugs saka, ka viņa esot nolaupījusi abu kopīgo bērnu un nelikumīgi izvedusi to no Dienvidāfrikas. Kam ticēt?
Dānija ir demokrātiska, tiesiska valsts. Bet jautājumam par Misānes izdošanu ir arī morālā puse, kas ne vienmēr ir saskaņā ar formālo likuma burtu. Liela daļa Latvijas sabiedrības ir pārliecināta, ka taisnība ir Misānei.
Lūk, ko komentāros ierakstīja kāds portāla “Delfi” lasītājs, uzzinot par Dānijas tiesas lēmumu: “Nekad nesapratīšu, kā māte var nolaupīt savu bērnu, tas ir viņas bērns, un viņai ir tiesības būt ar to kopā!” Man pašam liekas, ka arī Lietuvā, Igaunijā, Baltkrievijā, Polijā, Ukrainā, Krievijā un citur Eiropas austrumos cilvēku simpātijas ir Misānes pusē.
Un vēl viens komentārs “Delfos”: “Zviedrija kādreiz izrīkojās līdzīgi ar leģionāriem… Šim Dānijas lēmumam pilnīgi noteikti būs sekas: 1. Attiecību pasliktināšanās visos līmeņos. 2. Eiroskepticisma noskaņojuma palielināšanās Latvijā. 3. Kremļa atbalstītāji gavilē – tie priecājas par jebkuru ķīli ES valstu attiecībās.”
Ja jautājums par to, kam šajā strīdā ir taisnība – Misānei vai viņas bijušajam draugam –, tiktu uzdots cilvēkiem Eiropas rietumos, teiksim, pirms gadiem trīsdesmit, arī viņi visdrīzāk ticētu bērna mātei.
Bet mēs dzīvojam citā un dīvainā laikā, kad vērtības un izpratne par taisnību mainās.
Viens piemērs – trauksmes cēlājas/cēlāji no kustības #MeToo. Cilvēki pēkšņi sāk atcerēties, ka pirms gada, diviem, pieciem, pat divdesmit piedzīvojuši kaut ko nepatīkamu – pat ne izvarošanu, bet seksuālu uzmākšanos. Un viņiem tic! Tic bez lieciniekiem, bez skaidrojuma, ko īsti nozīmējusi šī uzmākšanās. Kas zina, varbūt tas bijis vien nepārdomāts flirta mēģinājums, kādi neuzmanīgi pateikti vārdi, bet varbūt nav bijis pat to.
Vienkārši upurim pēkšņi savajadzējies naudu un slavu – tādu gadījumu diemžēl ir cik uziet. Sekas – izpostīta apmeloto cilvēku dzīve.
Bet Misānes gadījumā tiesa notic nevis viņas, bet gan bijušā partnera stāstam! Kāpēc? Vēl jo vairāk gribētos uzzināt atbildi uz šo jautājumu tāpēc, ka Dānija atrodas karojošā feminisma un kustības #MeToo radītās frontes priekšējās līnijās. Bet varbūt tieši tāpēc? Mēs dzīvojam dīvainā laikā, kad aktīvisti rīko milzu demonstrācijas klimata glābšanai, piketus dzīvnieku labturībai, protestē pret gaļas lietošanu uzturā, pret rituālo halāla kaušanu, pret kažokādām un dzīvniekiem cirkā.
Bet sieviete, kuras vienīgā vēlēšanās bija pasargāt sevi un savu bērnu, palikusi viena pati likuma burta priekšā.
Latvija iestājās Eiropas Savienībā, lai cita starpā meklētu tajā arī aizstāvību no ārējiem draudiem. Dienvidāfrika, kuras tiesai gatavojas izdot Misāni, maigi izsakoties, nav tā pati drošākā vieta uz zemes. Šajā valstī uz simt tūkstošiem iedzīvotāju gada laikā notiek aptuveni 34 slepkavības, sešas reizes vairāk nekā Latvijā. Dānijā to labi zina.
Un cik vispār droša var būt zeme, kur daudzi baltie (joprojām ap 8% no valsts 59 miljoniem iedzīvotāju) dzīvo nocietinātos anklāvos, apjoztos ar žogiem un novērošanas kamerām. Iemesls šai nedrošībai nav Āfrikas iedzīvotāju tradīcijas, bet gan ilgus gadus valdījušā balto kolonistu iedibinātā aparteīda režīma sekas. Ja Misānes bērna tēvs būtu melnais, daudzi nodomātu – viss skaidrs, nav nekāds brīnums! Bet viņš ir baltais, piedevām vēl turīgs!
Ja jau Misāne aizbēga no sava drauga lepnās privātmājas, tad viņai, visdrīzāk, bija kāds nopietns iemesls to darīt.
Bet atgriezīsimies Baltijas jūras austrumu krastā. Lūk, kāda mediju ziņa no Igaunijas. Šīs valsts ceļu policija cilvēcisku apsvērumu dēļ atcēlusi 400 eiro lielu naudassodu vīrietim, kurš steidzies uz mājām, jo sievai bija gaidāmas dzemdības. Braucējs aizturēts par ātruma pārsniegšanu.
Pa to laiku dzemdības jau sākušās, tās pieņēmis ģimenes desmit gadus vecais dēls.
Tātad ir vietas pasaulē, kur cilvēki seko ne tikai likuma burtam, bet arī savas sirds balsij.
