“Mēs diezgan vieglprātīgi attiecāmies pret ES fondu līdzekļiem.” Deputāts uzskata, ka mums ir jāmaina domāšana 0

Intervijā Latvijas Televīzijai prezidente Vaira Vīķe-Freiberga izteicās, ka viņai ir kauns par Latvijas pašreizējo atpalicību no pārējām Baltijas valstīm. Viņa mudināja vairāk izmantot Eiropas Savienības (ES) dotās iespējas.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
“Varēja notikt ļoti liela nelaime…” Mārupes novadā skolēnu autobusa priekšā nogāzies ceļamkrāns 5
Lasīt citas ziņas

“Šī statistika nav glaimojoša,” lakonisks TV24 raidījumā “Ziņu TOP” ir Saeimas deputāts Rihards Kols. Viņaprāt, varētu uzdot jautājumus par ES fondu pārvaldību, par smagiem birokrātiskajiem “akmeņiem”, kas dažādiem procesiem traucē un, iespējams, attur kādu stratēģisku investoru ienākt, kas nav tikai ES fondu līdzekļi.

“Otrs, fondu administrēšana. Tagad, protams, mums viss ir centralizēti uzraudzīts un pārraudzīts. Vēl Eiropas prokuratūra skatās vai netiek nesaimnieciski izmantoti ES fondu līdzekļi. Bet pirms tam, mēs diezgan vieglprātīgi attiecāmies pret ES fondu līdzekļiem.”

Saeimas deputāts atminas, ka

CITI ŠOBRĪD LASA
pašā sākumā pirmajā plānošanas periodā bija fiziska persona, kas bija nodibinājis 200 uzņēmumus, lai tikai ātrāk varētu apgūt fondu līdzekļus.

Kols uzsver, ka šim uzņēmējam bija svarīgi apgūt, nevis ieguldīt ES fondu naudu.

“Es domāju, ka tas ir tas, kur mums ir jāmaina tā domāšana! Mēs ieguldām ES fondu līdzekļus, lai celtu mūsu labklājību, tautsaimniecību,” savu viedokli pauž Saeimas deputāts Kols.

Ir skaidrs, ka šāda pieeja nav bijusi. Ir redzami tie rādītāji, kas ir neattiecināmās izmaksas. Tas procentuāli ir diez gan augsts skaits ES fondu līdzekļiem. Šis rādītājs, salīdzinājumā ar Igauniju un Lietuvu arī nav tas labākais.

Visticamāk šis būs noslēdzošais plānošanas periods: “2027.gads praktiski ir tāds, kur līdzšinējie apjomi, kas bija ES fondiem, kohēzija un citi, praktiski vairs nebūs. Tas bija tāds periods, kurā valstīm bija jāsniedzas uz tā vidējā līmeņa sasniegšanu.

Protams, visiem tiek dotas vienādas iespējas. Starta šāviens, kad notika ES paplašināšanās, iestājās 10 valstis. Visiem bija vienāds starta šāviens. Tagad mēs  paši varam mērīt ko mēs esam darījuši pareizi vai nepareizi.”

SAISTĪTIE RAKSTI