“Mēs darīsim visu iespējamo, lai nepieļautu “status quo” izmaiņu vienpusējā ceļā!” Taivānas prezidente noraida Ķīnas “ceļu” 2
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Runājot Taivānas Nacionālās dienas svinībās 10. oktobrī, Taivānas prezidente Cai Inveņa solīja aizsargāt salu valsti no pieaugošā Ķīnas spiediena par apvienošanos, Pekinai vairojot militāro spriedzi abu valstu pierobežā.
Taivānā izveidota daudzpartiju demokrātija
“Mēs darīsim visu iespējamo, lai nepieļautu “status quo” izmaiņu vienpusējā ceļā,” paziņoja Taivānas prezidente Cai, kura ir atkārtoti ievēlēta brīvās un demokrātiskās vēlēšanās atšķirībā no autoritārā režīma Ķīnā. “Mēs turpināsim stiprināt savu nacionālo aizsardzību, apliecinot apņēmību aizsargāt sevi, lai nodrošinātu, ka neviens nevar piespiest Taivānu doties pa ceļu, ko Ķīna ir mums sagatavojusi,” teica Taivānas līdere, kura vada valsti, ko komunistu Ķīna nekad nav pārvaldījusi.
No 1895. līdz 1945. gadam Taivānas teritoriju pārvaldīja Japāna. 1949. gadā pēc komunistu režīma uzvaras Ķīnā Taivānā patvērās Čan Kaiši nacionālistu valdība un tās karaspēka atliekas. Gandrīz 40 gadus Taivānā valdīja dzelžaina militāra diktatūra, jo katru brīdi draudēja Ķīnas komunistu iebrukums.
1979. gadā ASV izveidoja oficiālas diplomātiskās attiecības ar Ķīnu, bet vēl pirms tam 1912. gadā pasludinātās Ķīnas Republikas vietu ANO ieņēma Pekinas komunistu režīms. ASV saites ar Taivānu tika formulētas Taivānas attiecību aktā, kas paredz, ka Vašingtonai jāpiegādā Taivānai aizsardzības bruņojums, gan formāli nepārkāpjot ASV ieturēto “vienas Ķīnas” politiku.
1987. gadā Taivānā tika atcelts karastāvoklis un legāli sāka darboties politiskās partijas un brīva prese. 1996. gadā pirmo reizi brīvās vēlēšanās tika izraudzīts pirmais Taivānā dzimušais prezidents Li Denhuejs, lai gan pirms tam Ķīna mēnešiem ilgi rīkoja militārus manevrus Taivānas šauruma tuvumā. Kopš 2000. gada jau sešas reizes notikušas brīvas un demokrātiskas vēlēšanas, dažādu partiju kandidātiem pārstāvot vēlētājus parlamentā. Prezidente Cai savā runā uzsvēra Taivānā iedibināto daudzpartiju demokrātiju pretstatā Ķīnas autoritārajam vienpartijas režīmam. “Ķīnas iezīmētais ceļš nepiedāvā ne brīvu un demokrātisku dzīvesveidu Taivānai, ne suverenitāti mūsu 23 miljonu tautai,” viņa teica.
Vairākums taivāniešu atbalsta neatkarību “de facto”
Aptaujas liecina, ka vairākums taivāniešu atbalsta savas “de facto” neatkarīgās valsts pašreizējo statusu un stingri noraida apvienošanos ar Ķīnu, kas paudusi apņēmību pārņemt salu savā kontrolē, izmantojot militāru spēku, ja nepieciešams. Pēdējā gada laikā Ķīnas militārās lidmašīnas un karakuģi ir vairāk nekā 800 reižu pietuvojušies vai pārkāpuši Taivānas gaisa telpas identifikācijas zonu. Taivānas prezidente Cai brīdinājusi, ka Ķīnas kara lidmašīnu ielaušanās Taivānas gaisa telpā nopietni apdraud lidojumu drošību reģionā.
Pieaugot apdraudējumam no Ķīnas puses, Taivāna ir padziļinājusi un nostiprinājusi neoficiālos sakarus ar Japānu, Austrāliju un ASV. “Jo vairāk mēs sasniedzam, jo lielāku spiedienu izjūtam no Ķīnas,” atzina Taivānas prezidente, atzīmē aģentūra “Associated Press”. Taivānas armijas bruņojumā ir lidmašīnas “F-16”, “Mirage”, kā arī pašmājās ražoti lidaparāti un pretgaisa aizsardzības iekārtas. Kā ziņo izdevums “The Wall Street Journal”, vairāki desmiti ASV militāro speciālistu jau aptuveni gadu apmāca Taivānas karavīrus.
Prezidente Cai apliecinājusi, ka Taivāna grib veicināt miermīlīgu attīstību Dienvidaustrumu Āzijā, pat ja situācija Indijas un Klusā okeāna reģionā ir kļuvusi saspringtāka. Prezidente Cai arī aicināja citas Taivānas parlamentā pārstāvētās partijas atlikt malā politikānismu, lai izstrādātu salu valsts konstitūcijas reformu, kas atbilstu mūsdienu situācijai. Līdzšinējo konstitūciju toreiz valdošā Nacionālistu partija izveidoja vēl 1947. gadā, pirms tā zaudēja varu un aizbēga uz Taivānu 1949. gadā.
Ķīnas vadonis Sji Dzjiņpins vairākkārt ar pieaugošu uzstājību paziņojis, ka “jāīsteno apvienošanās ar Taivānu”, gan pieļaujot “mierīgas apvienošanās” iespējamību. “Nevienam nevajadzētu nenovērtēt Ķīnas iedzīvotāju stingro apņēmību, gribu un spēju nosargāt nacionālo suverenitāti un teritoriālo vienotību,” teica Sji.
Ķīnas birojs, kas nodarbojas ar Taivānas lietām, paziņojis, ka prezidentes Cai pārstāvētā Demokrātiski progresīvā partija esot “nemiera un spriedzes avots attiecībās pāri šaurumam un lielākais apdraudējums mieram un stabilitātei Taivānas šaurumā”. Ķīna ir piedāvājusi Taivānai modeli “viena valsts, divas sistēmas”, taču visas lielākās Taivānas politiskās partijas ir to noraidījušas, cenšoties panākt, lai valsts neatkarība tiktu atzīta “de iure”.
