“Mēs dārgajās stundās darbu apturēt nevaram!” Elektroenerģijas cenu pieaugums satrauc arī lauksaimniekus 45
Elektroenerģijas cenu krīze būtiski ietekmē ne tikai ražotāju, bet arī lauksaimnieku ikdienu. Elektrības rēķinu izmaksām pēdējā pusgada laikā pieaugot vairāk nekā divas reizes, kā arī sekojot līdzi cenu svārstībām biržā, nereti darbu saimniecībās nākas pat uz laiku pārtraukt un tas rada vēl papildu finansiālo slogu, vēsta Latgales reģionālā televīzija.
Ekonomikas, Labklājības un Zemkopības ministrijas iecerējušas nākt talkā ar atbalsta pasākumiem un nupat ārkārtas sēdē arī Saeima vienbalsīgi nolēma sniegt 50 miljonu eiro lielu atbalstu tieši energointensīviem uzņēmumiem.
Bioloģiskās saimniecības īpašniece Velta Mītke Baltinavas pusē apstrādā nepilnus 500 hektārus zemes un šobrīd saimniecībā elektroenerģiju visvairāk patērē graudu kaltes.
“Pēdējo rēķinu vēl neesmu saņēmusi, bet es jau ar bailēm to gaidu, jo mums tieši augusts bija visražīgākais elektrības patēriņa ziņā mēnesis. Tad, kad mums sezona iet un visas iekārtas iet un kalte iet. Arī bija briesmīgās tās stundas, kā mēs visi zinām, tās dārgās. Tieši mums iekrita tajās strādāt, mēs nevaram tā ņemt un atslēgt,” stāsta Velta Mītke, z/s “Mītkes” saimniece.
Arī Aivars Trons Ludzas novada Ciblā līdz ar graudaugu un zālāju audzēšanu veic graudu apstrādi un pieņemšanu. Dienā šeit elektrības patēriņš ir vidēji 1000 kilovatstundas.
“Tie lielie lēcieni līdz četri eiro par kilovatu, tajā brīdī mēs bijām spiesti apturēt visus darbus un nogaidīt to stundu. Pa dienas vidu jau bija lēciens līdz pusotram eiro. Saldētavu nevar apturēt vienalga, vai četri eiro par kilovatu vai pusotra. Tas viss atsauksies uz patērētāju,” saka Aivars Trons, z/s “Ezerlīči” saimnieks.
Uzņēmums “Latvenergo” atklāj – sūdzību skaits par nespēju apmaksāt rēķinus šajā laikā ir pieaudzis, taču pagaidām situāciju par kritisku neuzskata un skaidro, ka pēdējā pusgada laikā elektrības cenu pieaugums vērojams visā Eiropā. To vienlaikus ietekmē vairāki nelabvēlīgi kā dabiski, tā politiski faktori. To vidū – karstā vasara bez vēja, ūdens resursu samazināšanās un citi.
Pirms nedēļas ārkārtas sēdē Saeima nolēma sniegt 50 miljonu eiro lielu atbalstu aptuveni 250 energointensīviem uzņēmumiem. Tāpat rit diskusijas par OIK maksājumu pārcelšanu un no 1. oktobra automātiski juridiskām personām rēķinos būs kompensēti elektroenerģijas sadales un pārvaldes maksājumi.
Lauksaimnieku viedoklis par veiksmīgākiem energokrīzes risinājumiem gan atšķiras vo valdības paustā.
Tā kā kopumā Latvijā iespējams saražot aptuveni 70-80% no valstij nepieciešamās elektroenerģijas, ilgtermiņā ir ieceres par savu energoresursu neatkarību. Pašlaik rit darbs pie jauna vēja parku būvniecības likuma, tāpat arī tiek skatīti pieteiktie projekti par saules enerģijas parku izveidi.
