Padomju impērijas beigu sākums 50
Šī nebija pirmā “Radio Brīvā Eiropa” pārraide par Latvijas cilvēktiesību aizstāvības grupu “Helsinki-86”, kuru 1986. gada vasarā Liepājā nodibināja Linards Grantiņš, Raimonds Bitenieks un Mārtiņš Bariss. Ēterā jau bija izskanējis apjomīgs raidījums par grupas dibināšanas memorandu, kā arī citiem, kopskaitā astoņiem dokumentiem, tostarp vēstījumu Mihailam Gorbačovam, Romas pāvestam, tautiešiem svešumā, norāda bijušais radio darbinieks P. Brūvers. Helsinkiešu materiālus redakcija saņēmusi no Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) biroja Vašingtonā, kur tos no Padomju Latvijas atgādājusi kāda latviešu tūriste. Dokumenti raisījuši aizdomas par okupācijas varas drošības iestāžu piedalīšanos, tomēr nosūtīti uz “Radio Brīvā Eiropa” – drošākai ekspertīzei. “Ja ko tādu saņemtu Staļina laikā, vērtētu kā provokāciju, bet bija iestājies Gorbačova pārbūves periods, kas ļāva domāt, ka tie ir īsti, tāpēc tiem pievērsām lielu uzmanību,” skaidro Brūvers.
Padomju Savienībā Helsinku kustība sākās krietnu laiku pirms Latvijas grupas dibināšanas. 1975. gadā Somijas galvaspilsētā notika starptautiskā Eiropas drošības un sadarbības konference ar 35 valstu piedalīšanos, kuras noslēguma līgums saturēja vairākus noteikumus, kas PSRS ļautu saglābt ekonomiski grimstošo kuģi – par bruņošanās sacensības pārtraukšanu, finansiālo palīdzību, Rietumu tehnoloģiju piegādi u. c. Padomju Savienības komunistiskās partijas vadītājs Leonīds Brežņevs palika savu parakstu arī zem dokumenta 10. panta par cilvēktiesību ievērošanu – un smagi pārrēķinājās. Jau 1976. gada maijā Maskavā Andreja Saharova dzīvesbiedre Jeļena Bonnere un divi fiziķi profesors Jurijs Orlovs un Anatolijs Šaranskis nodibina Maskavas Helsinku grupu ar nolūku vākt faktus par cilvēktiesību pārkāpumiem, viņiem seko ukraiņu “Helsinku tiesības”. Baltijā pirmie sevi piesaka lietuvieši ar Lietuvas Helsinku grupu jau 1976. gada novembrī. Latvieši saņēmās pēc desmit gadiem. Kā atzīst viņu domubiedrs, LNK dalībnieks J. Rožkalns, arī tolaik tas bija ļoti drosmīgs solis, jo komunistu vara helsinkiešus nežēlīgi vajāja, ieslodzīja cietumos un izsūtījuma vietās uz ilgiem gadiem. 1977. gadā bija notiesāti pāri par 50 cilvēku.
Par spīti represijām, Helsinku līguma 10. pants sāka drupināt Padomju Savienības pamatus.
