“Mēs būvējam jaunu ekonomisko koridoru.” INTERVIJA ar “Rail Baltica” projekta īstenotājiem 0
Soms Timo Rīhimeki Rīgā bijis vairākkārt. “Nu, ziniet – lidosta, viesnīca, konference, viesnīca, lidosta.” Arī pa dzelzceļu nav iznācis pabraukt. Tagad viņam jābūvē “Rail Baltica” dzelzceļa līnija, jo kopš 11. marta vada Baltijas valstu kopuzņēmumu “RB Rail”. Uz kādu laiku apmeties uz dzīvi Rīgā, drīz pievienošoties ģimene, un no īrētā dzīvokļa uz darbu K. Valdemāra ielas un Kalpaka bulvāra stūrī katru rītu iet kājām. Kas tiek un tiks darīts un vai kaut kas iekavēts, intervijā “LA” atbild AS “RB Rail” valdes priekšsēdētājs Timo Rīhimeki un šā amata pienākumu izpildītājs uz pusgadu – finanšu direktors Igns Degutis.
Ko Baltijas valstu kopprojektam dod tas, ka esat no Somijas?
Timo Rīhimeki: Astoņus gadus esmu nostrādājis Somijas dzelzceļa būvniecības kompānijās, pēdējā, ko atstāju, – “NRC Group” valdes loceklis un viceprezidents. Man ir praktiska pieredze dzelzceļa projektēšanā, būvniecībā, uzturēšanā. Tas, pieņemu, ir viens no iemesliem, kāpēc mani izvēlējās par kopuzņēmuma vadītāju. Somijas uzņēmumu, kurā strādāju, pērn pārņēma norvēģu publiskā akciju sabiedrība “NRC Group”. Bet visus šos astoņus gadus esmu strādājis piecos dažādos vadības posteņos, kas nosedz visu dzelzceļa dzīves ciklu – no projektēšanas līdz būvniecībai, un dzelzceļa infrastruktūras pārvaldīšanu pēc tam. Esmu bijis atbildīgs par uzņēmuma darbību ārvalstīs, jo mūsu kompānijai bija meitas uzņēmumi gan Igaunijā, gan Zviedrijā.
Bet jāatgādina, ka mana pieredze ir, tā teikt, no galda otras puses – no pakalpojumu nodrošinātāja puses. Tagad man jāpasūta pakalpojumi. Tas ir atšķirīgi.
Ja jau jūsu pieredze ir projekta līdz vilcienu organizēšanai, kāda ir jūsu vīzija par “RB Rail” kā uzņēmuma nākotni? Vai tam jāpaliek kā projekta koordinatoram vai arī tā var kļūt par pastāvīgu infrastruktūras uzturētāju?
Ir pāragri to man vaicāt pēc pusotras nedēļas darba šeit. Par to būs jālemj uzņēmuma īpašniekiem – dalībvalstīm.
Igns Degutis: Saziņā ar Eiropas Komisiju pieņemts lēmums, ka līdz 2019. gada jūnijam dalībvalstīm jāvienojas par dzelzceļa pārvaldības modeli pēc tā pabeigšanas.
Ko projektā ienesīs Somijas dzelzceļa kompānijas “Suomen Rata” līdzdalība?
T. Rīhimeki: Visticamāk, Somija agrāk vai vēlāk pievienosies “Rail Baltica” projektam.
Kāpēc tik nenoteikti? Somijas valdība taču jau lēmusi par līdzdalību.
Jā, Somijas valdība ir publiski paziņojusi par savu lēmumu pievienoties. Ir jāizveido uzņēmums, kas piedalīsies, jānozīmē cilvēki. Jāsaprot, ka priekšā ir sarunas ar akcionāriem par iestāšanās nosacījumiem.
Es nevaru iedomāties, ka Somijas iestāšanās projektā kaut kādā veidā varētu to aizkavēt. Domāju, ka somi varētu ienest projektā plašākas zināšanas, ekspertīzi.
Kādu mantojumu jūs esat saņēmis no iepriekšējās valdes priekšsēdētājas Baibas Rubesas? Projektu ar aizkavēšanos? Tā vismaz izriet no mūsu jaunā satiksmes ministra Tāļa Linkaita secinājuma, ka “Rail Baltica” kavējas vismaz par diviem gadiem. “RB Rail” līdz šim to nav atzinis.
Es īpaši to nepārzinu un arī nejūtos saņēmis kādu mantojumu. Esmu pieņemts darbā, lai veidotu savus spriedumus un piedāvātu savus risinājumus. Varbūt jādiskutē par prioritātēm, kas jāpaveic pirmām kārtām. “RB Rail” uzdevums, ko devušas visas trīs Baltijas valstis, ir dzelzceļa pabeigšana 2026. gadā. Tomēr šāda mēroga būvniecības projekti vienmēr ietver kādus riskus, piemēram, grafika nobīdi vai izmaksu celšanos.
Pašlaik notiek tehniskā projektēšana, kas tiek izsludināta atbilstoši grafikam, un jādomā, ka tā tiks pabeigta laikā. Pēc projektēšanas būs detalizēta informācija par būvniecības apjomu un precizēts grafiks.
I. Degutis: Seši starptautiski konsorciji kvalificējušies būvprojekta iepirkumam 67 km garajam posmam Latvijas teritorijā Vangaži–Salaspils–Misa ar 33 pārvadiem un pārejām. 24 mēnešu laikā jāizstrādā būvprojekti. Tikai 2021. gadā – pēc tam, kad būvprojekti būs izstrādāti un būs jāizsludina būvniecības iepirkums, pārskatīsim termiņus un izmaksas.
Tad tikai 2021. gadā varēsit pateikt – kavēsies vai ne?
Arī būvniecības darbiem ir paredzēts laika grafiks, šodien nav nekāda pamata apgalvot, ka tie netiks ievēroti. Starpvaldību vienošanās paredz un mūsu mērķis ir nemainīgs – būvniecību pabeigt 2026. gadā. Mūsu uzdevums ir novērst riskus.
T. Rīhimeki: Mana pieredze, līdz šim sēžot galda otrā pusē, liecina, ka laiks ir nauda. Svarīgi, lai projekts tiktu īstenots saskaņā ar plānu. Es gribētu uzsvērt – lai nodrošinātu ES finansējumu, mums jāspēj uzrādīt progresu projektēšanas stadijā. Ja tā nebūs, cerības uz finansējumu mazinās.
Viens no diviem Baibas Rubesas atkāpšanās iemesliem bija dalībvalstu atšķirīgās nacionālās intereses. Kā jūs iedomājaties tās sabalansēt?
Pirmkārt, dalībvalstis ir parakstījušas starpvaldību vienošanos, un es ticu, ka katrai projekta dalībvalstij ir griba projektu pabeigt laikā un atbilstīgi. Protams, ka trim valstīm, īstenojot kopīgu projektu un vēlāk pievienojoties ceturtajai, ir sarežģīti no projekta vadības viedokļa. Izdošanās ir dalībvalstu gribas jautājums. Ja ir griba, tad izdosies.
Kas būtisks šogad ir jāpaveic?
I. Degutis: Jāizsludina atlikušie būvprojektu iepirkumi. Līdz šim izsludināti septiņi no 11 būvprojekta iepirkumiem, un tie attiecas uz 57% no visas “Rail Baltica” līnijas garuma. Latvijā ir uzsākti divi no četriem būvprojektu iepirkumiem. Pašlaik risinām sarunas ar Eiropas Komisiju par papildu finansējuma piešķiršanu līnijas projektēšanai no Vangažiem līdz Igaunijas robežai, kā arī no Misas līdz Lietuvas robežai. Ja saņemsim, tad aprīlī, maijā varēsim izsludināt nākamos iepirkumus. Pēdējie iepirkumi, kas paliks, – būvprojekti par sliežu posmiem no Polijas robežas līdz Kauņai un no Viļņas līdz Kauņai.
T. Rīhimeki: Ļoti svarīga lieta, kas šeit iesākta pirms manis, ir būves informācijas modelēšana (BIM – building information modelling). Kaut tā liekas specifiska, tā būtībā ir būvniecības procesa digitāla vadība. Projekts ir tik plašs, izvērsts, ka to pat tikai uzglabāt vienuviet papīra formātā būtu sarežģīti, kur nu vēl apstrādāt informāciju un vadīt procesus, bet digitāli tas ir vieglāk. Visa šī informācija būs jānodod dzelzceļa līnijas uzturētājam.
Tādā gadījumā tā no būvnieku rīka jau kļūst par būves apsaimniekotāja rīku. Par tādu kā digitālo inventarizācijas aktu…
Tā ir tikai viena no iespējām BIM tālākai izmantošanai. Atslēgas vārds ir digitālā informācija. Ja tā netiek pieprasīta un uzkrāta pašā sākumā, tad tā nebūs pilnīga. “Rail Baltica” nebūs labākais pakalpojuma sniedzējs, ja tai nebūs šādas informācijas.
Vai BIM ieviešana ir Eiropas Komisijas prasība vai jūsējā? Latvijā ar likumu tā būvniekiem vēl netiek pieprasīta.
I. Degutis: Mēs pat esam iniciatori BIM ieviešanai Latvijas būvniecībā. Tā ir nepieciešama sadarbībai starp trim Baltijas valstīm, lai katrā būvētais sliežu ceļš nebeigtos uz robežas, nesavienojoties ar otras valsts līniju, lai arī pārējie jautājumi – signalizēšana u. c. – tiktu risināti kopprojektā.
T. Rīhimeki: Uzņēmumos, kuros strādāju Somijā, BIM vienmēr tika izmantots. Tiesa, to daudz plašāk agrāk izmantoja ēku būvniecībā, kur ir lielāka nepieciešamība ēku aplūkot trīs dimensijās. Datorā var ieiet kaut katrā mājas istabā, lai to varētu aplūkot 3D. Infrastruktūras objektiem tagad būs līdzīgi – vai planšetdatorā vai ar virtuālās realitātes brillēm var apskatīties, kā konkrētais objekts izskatīsies. BIM – tas ir iztēles nosaukums.
Sliežu vēl nav pat projektā, bet jau iepazīstinājāt ar “Rail Baltica” vilcienu kustības grafiku. Mulsinoši. Kāpēc tāda darbu secība?
I. Degutis: Vispirms – mēs nebūvējam tikai sliežu ceļu. Mēs būvējam jaunu ekonomisko koridoru. Tāpēc jāparedz, kā pasažieri un uzņēmēji to izmantos, cik ātri nonāks no vienas pilsētas otrā, kādi ieguvumi tautsaimniecībai no tā būs.
Jūs atbilstoši grafikam iepazīstināt ar jaunām vadlīnijām, stratēģijām, bet kad reāli sāksies rakšanas darbi?
Pēc projektēšanas iepirkumu izsludināšanas pēc 24 mēnešiem – 2021. gadā jābūt gataviem būvprojektiem. Tad jāizsludina būvdarbu iepirkums, un pēc septiņiem astoņiem mēnešiem būs zināms būvdarbu veicējs.
Tad sāks rakt?
Šis nav metro. Ne rakt, bet veidot uzbērumus sliedēm. 2022. gadā.
