“Mēs bijām gatavi veikt kodoltriecienu.” Bijušais Krievijas kodolspēku bāzes virsnieks atklāj kara pirmo dienu notikumus 0
Dienā, kad Krievijas karaspēks uzsāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, bijušais Krievijas kodolspēku bāzes virsnieks intervijā britu raidorganizācijai “BBC” atklāj, ka kodolieroču bāzē, kurā viņš dienēja, tika izsludināta pilna kaujas gatavība.
“Pirms tam mums bija tikai mācības. Bet dienā, kad sākās karš, ieroči bija pilnā gatavībā. Mēs bijām gatavi izlaist spēkus jūrā un gaisā un teorētiski veikt kodoltriecienu.”
Trīs dienas pēc kara sākuma Krievijas diktators Vladimirs Putins paziņoja, ka kodolatturēšanas spēki pārgājuši uz “īpašu kaujas dienesta režīmu”. Lai gan Putins par “īpašo kaujas dienesta režīmu” paziņojis vien trešajā kara dienā, dezertieris, kurš tobrīd atradies kodolbāzē, apgalvo, ka kaujas gatavība tika noteikta jau pirmajā kara dienā, un viņa vienība tika pilnībā izolēta.
“Mums bija tikai Krievijas valsts televīzija. Es īsti nezināju, ko tas viss nozīmē. Es pildīju savus pienākumus. Mēs nepiedalījāmies karā, mēs tikai apsargājām kodolieročus,” viņš intervijas laikā atzīst, piebilstot, ka trauksmes stāvoklis tika atcelts pēc aptuveni trim nedēļām.
Bijušais virsnieks norāda, ka kodolieroču bāzēs strādājošajiem tiek noteikts stingrs atlases process, norādot, ka šajās pozīcijās ir tikai profesionāli karavīri, nevis armijā iesauktie ļaudis. “Visus pastāvīgi pārbauda un tiek veiktas pārbaudes ar melu detektoru. Viņi tur ir, lai vai nu atvairītu, vai veiktu kodoltriecienu.”
Taču, izrādās, ka nemaz tik viegla piekļuve šīm kodolieroču bāzēm nav. Virsnieks norāda, ka viņu ikdiena ir stingri kontrolēta, pat tad, ja vēlējušies satikt savus vecākus vai kādu radinieku, nepieciešams trīs mēnešus iepriekš iesniegt lūgumu Krievijas FSB drošības dienestam.
Krievijai ir aptuveni 4380 kodolgalvu, no kurām 1700 ir gatavs tūlītējai izmantošanai. Papildus stratēģiskajiem kodolieročiem pastāv bažas, ka Putins varētu izmantot mazākas, taktiskās kodolraķetes. Lai gan tās rada mazāku radioaktīvo piesārņojumu, taču tās varētu izraisīt bīstamu kara eskalāciju.
Vai Krievijas kodolarsenāls tiešām ir pilnībā funkcionējošs?
Lai gan Krievijas amatpersonas apgalvo, ka atjaunotā kodoldoktrīna izslēdz iespēju zaudēt kaujā, Rietumu eksperti apšauba Krievijas ieroču efektivitāti, norādot, ka tie galvenokārt ir no Padomju laikiem un varētu pat nedarboties.
Bijušais kodolspēku virsnieks šo viedokli noraida, norādot, ka Krievijai ir milzīgs kodolarsenāls, kas tiek kaujas gatavībā uzturēts nepārtraukti: “Dažos apgabalos varētu būt daži vecmodīgi ieroču veidi, taču valstij ir milzīgs kodolarsenāls, tostarp pastāvīga kaujas patruļa uz sauszemes, jūrā un gaisā.”
Pēc kara sākuma, bijušajam kodolspēku virsniekam tika dots rīkojums mācīt saviem karavīriem, ka ukraiņu civiliedzīvotāji ir kaujinieku un ir jāiznīcina: “Man tā ir sarkanā līnija – tas ir kara noziegums. Es teicu, ka neizplatīšu šo propagandu.” Taču, pretojoties rīkojumam, viņam tika aizrādīts, ka viņš tiks nosūtīts uz frontes līniju.
Pirms viņa nosūtīšanas uz fronti, viņš parakstīja paziņojumu, atsakoties piedalīties karā, un pret viņu tika uzsākta krimināllieta. Pēc tam viņš nolēma bēgt no Krievijas, saņemot palīdzību no dezertieru brīvprātīgo organizācijas. Viņš uzskata, ka, pateicoties pārsūtīšanai uz parasto brigādi, augstākā drošības kontrole nespēja viņu izsekot.
