„Mēs atgriezāmies!” “airBaltic” darbinieču atklāts stāsts par kovida krīzē pazaudēto un atgūto darbu 9
Pirms gada, kad pavasarī tika ieviesti pirmie stingrie kovida ierobežojumi, lidojumi uz ārzemēm tika atcelti un daudziem, īpaši aviācijas nozarē strādājošajiem, tas nozīmēja darba zaudēšanu.
Arī Antrai un Sabīnei burtiski pāris dienu laikā bija jāatbrīvo darba galds un ātri vien jāizplāno nākamais karjeras solis, jo darbs “airBaltic” uz nezināmu brīdi apstājās. Sievietes gan atklāj, ka jau tobrīd, lai gan šoks par darba zaudēšanu bija liels, kaut kur dziļi sirdī viņas zināja, ka reiz atgriezīsies un cer, ka viņu pieredze var iedrošināt citiem neļaut kovida krīzei sevi salauzt, bet ticēt, ka visi apgrūtinājumi ir īslaicīgi un lēnām mēs atgriezīsimies ierastajā dzīvē.
Kādus amatus jūs ieņēmāt “airBaltic” pirms kovida krīzes?
Antra: Mans ceļš aviācijā kopumā sākās pirms nepilniem sešiem gadiem, kad es sāku strādā lidostā „Rīga”, pēc diviem gadiem pavisam loģisks šķita solis, pāriet uz “airBaltic”, kad radās tāda iespēja.
Tā bija mana iespēja profesionālai izaugsmei, iepazīstot tieši lidostas ikdienu, es vēlējos iepazīt aviokompānijas specifiku, jo, lai gan abas institūcijas ir sev blakusstāvošas un savstarpēji mijiedarbojas, savā ziņā tās ir arī diezgan atšķirīgas.
Lidostā strādāju ielidošanas servisā, kur galvenie pienākumi bija saistīti ar nozaudētajām bagāžām un to meklēšanu, nogādāšu pasažieriem.
Nokļūstot “airBaltic”, pirmā nodaļa, kur es strādāju, bija klientu apkalpošanā, tur izskatījām ienākošās sūdzības, risinājām dažādas problēmas, tiešs darbs ar klientiem, kas savā ziņā bija līdzīgs lidostas darbam, bet “airBaltic” man paplašinājās redzesloks, jo tur bija jārisina problēmas, kas saistītas ne tikai ar nozaudēto bagāžu, bet arī reisiem, kas aizkavējušies, rezervāciju problēmām, būtībā visiem jautājumi, kas radās pasažieriem.
Sabīne: “airBaltic” es sāku strādāt 2008. gadā par klientu apkalpošanas speciālistu. Pēc 10 gadiem atgriezos atpakaļ tikai citā pozīcijā – kā talantu piesaistes speciālists.
Mani darba pienākumi bija kandidātu piesaiste, darba devēja tēla veidošana ar sociālo tīklu palīdzību, karjeras lapas uzturēšana, attīstīšana, uzlabošana, dažādu kampaņu veidošana, lai piesaistītu jaunus kandidātus, caur “Linkedin” tieši uzrunāju kandidātus, uzrunāju IT kandidātus, tāpat arī citu pozīciju speciālistus, būtībā, sadarbojoties ar sociālo mediju reklāmas komandu, veidoju uzņēmuma tēlu, parādīju, kas ir aviācijas joma, kāda ir mūsu dinamika, parādīju sabiedrībai arī cilvēkus, kas šeit strādājam. Kreatīvs, analītisks un ar komunikāciju saistīts darbs.
Pavasarī, kad lidojumi tika atcelti, arī jūs pēkšņi palikāt bez darba. Kā tas notika?
Antra: Pagājušā gada pavasara lēmums bija ļoti straujš un negaidīts. Man pat nebija iespējas īsti atjēgties, ko darīt, jo tas notika burtiski četru dienu laikā. Vienā dienā uzzinājām, kas notiek, pēc tam sekoja dažādas sapulces un plašāka informācija, tad pagāja četras vai piecas dienas, kad uzzinājām, ka krīze arī mūsu departamentu ļoti smagi skar.
Mums bija iespēja izvēlēties bezalgas atvaļinājumu, dīkstāvi vai izbeigt darba attiecības. Manā situācijā man pieņemamākais lēmums bija izbeigt darba attiecības, lai varētu meklēt citus variantus. Lēmums bija ārkārtīgi smags un sirdi plosošs.
Sabīne: Pārstāju strādāt 30. martā līdz septītajam septembrim. Pa šo laiku es palīdzēju pieskatīt māsai bērnu, bet tajā pašā laikā dažādos projektos palīdzēju kandidātiem veidot CV, pamācīju, kā uzvesties darba intervijā, paralēli palīdzēju arī citam uzņēmumam atlasīt kandidātus un savas zināšanas šajā laikā nepazaudēju. Bet bija iespēja arī atpūsties, izvēdināt galvu un izbaudīt vasaru, rokas nolaidusi, nesēdēju, prasmes attīstīju un „asināju” mazākos projektos.
Antra, ar ko tu nodarbojies sešos mēnešos, kamēr nestrādāji airBaltic?
Antra: Aiziešana no “airBaltic” bija pavisam kaut kas absolūti negaidīts, jo man arī izglītība ir tūrisma jomā, līdz ar to es uzreiz sapratu, ka man būs jāizkāpj ārā no savas komforta zonas un jāpieņem lielāks izaicinājums, bet es nekad mūžā nebūtu iedomājusies, ka es spētu strādāt finanšu nozarē, kur es arī nokļuvu un ļoti veiksmīgi arī darbojos.
Kolēģi lieliski, viss sanāca, kolektīvā iejutos ļoti ātri, tomēr tajā pašā laikā es dziļi sirdī zināju, ka agrāk vai vēlāk es atgriezīšos “airBaltic”, tas vairāk bija nevis „vai es atgriezīšos”, bet „kad es atgriezīšos”. Es nedomāju, ka atgriezīšos, tik ātri, es noskaņojos, ka būšu prom ilgāku laiku. Man tas bija labs izaicinājums un iespēja paplašināt savu redzesloku, strādājot pilnīgi citā lauciņā.
Bet tad atskanēja zvans no “airBaltic”….
Antra: Jā, “airBaltic” atgriezos pagājušā gada rudenī, šobrīd es strādāju diezgan līdzīgas ievirzes amatā kā iepriekš – sociālo mediju komandā, sadarbojos ar mārketinga komandu un arī viens no galvenajiem darba pienākumiem ir komunikācija ar klientiem, līdz ar to man ļoti noder šīs zināšanas, ko ieguvu iepriekšējos gadus, strādājot klientu apkalpošanas nodaļā, tomēr man bija diezgan liels pārsteigums, ka šajā nodaļā, lai gan tas darbs ir līdzīgs, tomēr tajā pašā laikā ir ļoti atšķirīgs, jo darba ritms ir pavisam cits, ir jāprot ātrāk noreaģēt uz visu, viss ir raitākā ritmā, nekā tas bija iepriekšējā nodaļā.
Pēdējos sešus mēnešus, ko šeit strādāju, ļoti jūtu, ka esmu profesionāli augusi. Sociālo mediju video ir daudz straujāka un aktīvāka, tiešsaistes formā.
Sabīne: Ja ar aviāciju saslimst, tad no tās nevar tikt viegli vaļā, biju ārkārtīgi laimīga, kad man uzzvanīja un izteica šo piedāvājumu atgriezties un tieši šajā pašā pozīcijā, jo “airBaltic” pats kā uzņēmums dod iespējas, kur attīstīties, ir iespējas, kur mainīt kaut ko, pielāgot, atrast jaunus izaicinājumus, viennozīmīgi biju tikai priecīga, ka mani uzrunāja un es atgriezos.
Vide ir radīta tāda, ka var attīstīties, kalt lielus plānus, sevi visu laiku izaicināt dažādos projektos, jo aviācija viens ir lidmašīnas, bet otrs tā ir dinamika, kas slēpjas aiz šīm lidmašīnām. Tā aizrauj, ir vienreizēja un daudzpusīga. Mēs komandā esam cīnītāji, ideju ģeneratori, bet tajā pašā laikā nodarbojamies ar nopietnu analītisko darbu, domājam līdzi laikam, trīs soļus uz priekšu.
Komandā visu laiku jūt to, ka mēs esam tendēti uz pieejamību un attīstību. Gribam augt, mēs nesēžam uz vietas, arī neesam darbā no deviņiem līdz sešiem, strādājam, kamēr izdarām darbu un, kad redzam rezultātu, esam apmierināti, teiktu tādi īsti cīnītāji!
Antra: Gan iepriekšējā komanda, kurā es “airBaltic” strādāju, gan šī esošā – visi cilvēki ir absolūti ar visu sirdi un dvēseli šajā nozarē un es pat teiktu, ja aviācija nav sirdī un dvēselē, tad ir grūti strādāt šajā nozarē, jo tas, lai cik prieka dod, ir arī atbildīgs un smags darbs, bet visi kolēģi mēs tiešām esam tādi lieli aviācijas entuziasti, mums katram ir savs īpašais stāsts par to, kāpēc mēs strādājam šajā nozarē un katram noteikti tā ir kā sirdslieta.
Arī lidostā strādājot, jau izdzirdēju šādu frāzi – kolīdz esi iekāpis šajā aviācijas pasaulē, atpakaļceļa vairs nav. Par to pārliecinājos arī iepriekšējā vasarā, lai cik veiksmīgi izdevās startēt citā nozarē, zināju, ka vēlos atgriezties.
Šeit ir ģimeniskuma sajūta, viens otram palīdzam, aizstāvam, tas ir arī ārkārtīgi svarīgi un viena no tādām mūsu veiksmes atslēgām – īstie cilvēki īstajā darba vietā!
