55
Realizējot konsekventu konservatīvo politiku, būtu jāapņemas arī samazināt sociālos maksājumus, bet jūs to nedarāt, jo labi zināt, ka tas izsauks neapmierinātību.
Esmu pārliecināts, ka darbaspēka nodokļa samazinājums dos efektu ekonomikā. Nekustamā īpašuma nodokļa atcelšana ir riskantāks solis, taču arī tas ir iespējams, ja visu dara plašākas reformas ietvaros, tajā skaitā mainot budžeta veidošanas principus un ieviešot tā saukto nulles budžetu.
Jūs esat solījuši samazināt valsts pārvaldē strādājošo skaitu par 30%, taču neesat konkretizējuši, kurus tieši ierēdņus plānojat atlaist. Tagad viņiem visiem jābaidās.
Taču uz šo apņēmību var paskatīties arī no otras puses – JKP atzīst, ka 70% ierēdņu Latvijā strādā labi, un, es piebilstu, ka 20% no viņiem strādā izcili.
Kā ierēdnis var zināt, vai Bordāna acīs viņš ir labs vai nē?
Mūsu vērtējumā valsts aparāts ir uzblīdis par 30%, jo diemžēl ilgstoši bijusi arī tāda kaite kā savējo ņemšana darbā. Līdzīgi kā mēs veicināsim cilvēku pašiniciatīvu un konkurenci ekonomikā, to pašu darīsim arī valsts pārvaldē. Tai ir jābūt liesai, spēcīgai, ar iekšējo konkurenci. Sāksim ar augstākajos amatos esošajiem. Ja viņi labi strādā, viņiem būs iespēja tālāk novērtēt arī savus darbiniekus, kurus viņi ļoti labi zina. Man, piemēram, ir ļoti labs priekšstats par Tieslietu ministriju vēl kopš laika, kad to vadīju.
Bet jūs jau nevarēsiet šādu priekšstatu īsā laikā gūt par visām ministrijām un iestādēm, ja tās nebūs jūsu partijas pārraudzītas.
Pāris mēnešos to var noskaidrot. Mēs šo programmu ieviesīsim, ja JKP būs premjerministra amats. Ja būs sarunas par koalīcijas valdības izveidi, un citas partijas piedāvās atstāt esošos ministrus, mēs vērtēsim arī viņu līdzšinējo darbu.
Vai ir jau kādi ministri, par kuriem jūs jau šobrīd teiktu: “Nekādā gadījumā!”
Es neredzu efektīvu darbu no pašreizējā satiksmes ministra, tieslietu ministra, iekšlietu ministra… Taču es varētu uzslavēt izglītības un zinātnes ministru Kārli Šadurski. Viņš nav baidījies atbalstīt programmu, kas ir laba bērniem un Latvijas nākotnei. Neviens ministrs nav bijis tik drosmīgs, aizstāvot lēmumu, pat neskatoties, ka pret viņu rīko demonstrācijas, met akmeņus logos un apsaukā.
Tas nozīmē, ka JKP atbalstīs arī tālāku krievu skolu pāreju uz mācībām valsts valodā?
Jā.
Pirms pašvaldību vēlēšanām Jutai Strīķei kādā televīzijas diskusijā tika uzdots šis jautājums, lūdzot pacelt plāksnīti “jā” vai “nē”, bet viņa pacēlusi abas.
Neatceros šo situāciju, taču partijas pozīcija ir skaidra – mēs atbalstām krievu skolu pāreju uz mācībām valsts valodā.
Interneta sociālajos tīklos var atrast kādu video, kur jūs esat atnācis uz LTV7 raidījumu un uzstājaties krievu valodā. Pat krievu redakcijas žurnālists par to izsaka pārsteigumu, jo esot bijis pārliecināts, ka jūs kā nacionāli noskaņots politiķis runāsiet valsts valodā. Vai arī turpmāk ar krievu žurnālistiem runāsiet krieviski?
Tas manā politiskajā pieredzē ir bijis tikai vienu reizi. Tā bija sabiedriskā televīzija, un tāda toreiz bija vienošanās, kad mani aicināja uz raidījumu, tāpēc žurnālista pārsteigums bija mākslīgs. Taču citas reizes es ar žurnālistiem Latvijā konsekventi esmu runājis un runāšu valsts valodā.
Tā kā Latvijas vēlētājiem nav iespēju vēlēt Valsts prezidentu un viņi Saeimas vēlēšanās faktiski dod mandātu partijām, būtu ļoti svarīgi noskaidrot, kāda būs JKP pozīcija.
Mēs izvirzīsim savu prezidenta kandidātu, bet es pagaidām nevaru nosaukt uzvārdu. Latvijai nepieciešams drosmīgs prezidents, kas pārī ar premjeru būtu valsts līderi – palīdzētu valstij sapurināties un attapties. Es nebaidos arī no tautas vēlēta prezidenta. Esmu pārliecināts, ka tauta neievēlētu ne Aivaru Lembergu, ne Nilu Ušakovu, un arī pārējie šķēršļi, ko parasti nosauc idejas pretinieki, ir vairāk piedomāti.
Raimondam Vējonim sakāt nē? Kāpēc?
Pamatojums ir viņa saistība ar Lembergu. Te nav domātas kādas nelikumīgas saistības, bet politiskas saistības, kas mazina pašreizējā prezidenta autoritāti.
Vizītkarte
Jaunā konservatīvā partija
Partija dibināta 2014. gadā, daļa tās dibinātāju iepriekš darbojušies biedrībā “Demokrātiskie patrioti”, kā arī politiski sadarbojušies ar Pilsonisko savienību un Nacionālo apvienību.
Partijas līderim Jānim Bordānam ir vēl ilgāka politiskā pieredze, jo viņš jau agrāk bijis “Latvijas ceļa” biedrs un neilgu laiku (1994. gadā) arī 5. Saeimas deputāts no šīs partijas, bet no 2012. līdz 2014. gadam bija tieslietu ministrs un Nacionālās apvienības biedrs, no kuras ticis izslēgts.
12. Saeimas vēlēšanās par JKP nobalsoja 6389 vēlētāji (0,7%), taču jaunu elpu tā ieguva pēc bijušo KNAB darbinieku Jutas Strīķes un Jura Juraša pievienošanās 2017. gadā. Pašvaldību vēlēšanās Rīgā JKP ieguva 33 553 balsis (13,42%) un šobrīd tās līderi aktīvi darbojas opozīcijā Rīgas domē.
Partijas deklarētās vērtības: 1) 18. novembra republika; 2) latviski runājoša nācija, 3) demokrātija un tiesiskums; 4) ģimene; 5) labklājības valsts; 6) ģeopolitiskā piederība Rietumiem.
