55
Bet pārmetumi par populismu bieži tiek veltīti arī Ungārijas premjeram Viktoram Orbānam. Viņš jūsu raksturojumam nemaz neatbilst, jo vada valsti ilgstoši, un ar katrām vēlēšanām nostiprina pozīcijas.
Bet es nesaucu Orbānu par populistu… Taču, ja runā par JKP pirms pašvaldību vēlēšanām, mums bija programma par pilnu spektru, nevis tikai par korupcijas apkarošanu. Tas, ka šī tēma pirmsvēlēšanu laikā bija tik nozīmīga, skaidrojams ar to, ka partijā iesaistījās cilvēki, kas ir reāli strādājuši ar šo problēmu un ir spējuši iziet no savas komforta zonas, lai par to runātu arī politiskā līmenī. Turklāt es uzskatu, ka cīņa pret korupciju Latvijā šobrīd tiešām ir aktualitāte numur viens.
Jūs tomēr neatbildējāt, kāpēc ar jums kā konservatīvu partiju grib sadarboties liberāļi?
Turpinot domu par politiskajām pārmaiņām – populisti bija pirmie, kas uztvēra to nepieciešamību, taču tagad to jau ir sapratuši arī citi, un arī vēlētāji ir kļuvuši kritiskāki savā izvēlē. Arī Latvijā pirms četriem gadiem vēlēšanās daudzi balsoja par populistiem. Šoreiz, domāju, būs citādi, jo cilvēki vērtēs, kuri varētu būt darītāji. Domāju, ka arī liberālās partijas meklē sadarbības partnerus pēc šī rādītāja. Kopsaucējs mums ir tas, ka esam uznākošs spēks, kas izaicina esošo sistēmu. Taču mēs arī uzreiz skaidri pateicām, ka mums ir sava vērtību sistēma un identitāte, un īslaicīgu ieguvumu dēļ mēs no tā neatteiksimies. Vietas Saeimā nevar būt pašmērķis. Mūsu mērķis ir izveidot lielu, ilglaicīgu partiju, kurā apvienotos visi Latvijas konservatīvie.
No visām Latvijas partijām ideoloģiski tuvākās pozīcijas jums ir ar Nacionālo apvienību. Tajā pašā laikā rodas iespaids, ka jūs arī visvairāk viens otru apkarojat.
Es neesmu pamanījis, ka mēs kādu apkarotu…
Runa, protams, nav par ielu kautiņiem, bet par neklātienes vārdu kaujām, pārsvarā interneta sociālajos tīklos vai intervijās.
Es vairāk esmu pamanījis, ka apmelojumi no Nacionālās apvienības politiķiem tiek vērsti pret mani. Piemēram, šīs partijas valdes locekle izplatīja viltus ziņu par mani un pat viltoja dokumentus. Jaunajai konservatīvajai partijai ar NA ir tikai viena līdzība programmā – patriotisms. Bet es domāju, ka NA politiķi ir pseidopatrioti!
Jūs, protams, varat izmantot iespēju turpināt arī šajā intervijā karot ar NA, vienlaikus to noliedzot, bet jautājums bija par to, vai jūs spēsiet arī sadarboties? Ja ne, tad tā arī sakiet.
Rīgas domes darbs, kur JKP ir spējusi saliedēt visu opozīciju, ļoti labi parāda, ka mēs spējam vienoties ar citām partijām kopīgā darbā. Ir atsevišķi cilvēki vienā vai otrā partijā, kuriem atšķiras domas, bet tas netraucē.
Tas ir citādāk – Rīgas domē jums ir kopīgs politiskais pretinieks – Nils Ušakovs, kurš turklāt vēl koncentrējis savās rokās varu, opozīcijai nekas cits neatliek. Pēc Saeimas vēlēšanām aina būs cita, jo īpaši, ja balsis sadalīsies līdzīgi. Tad būs vajadzīgs cits kritērijs, un pirmajam it kā vajadzētu būt ideoloģiskajai tuvībai.
Būs konservatīvi noskaņoti deputāti gan “Vienotībā”, gan ZZS, gan Nacionālajā apvienībā…
Mēģināsiet vispirms sašķelt citas partijas?
Nē, mēs viņus pārliecināsim par savu ekonomisko risinājumu izdevīgumu. Ja runā par Nacionālo apvienību, tad ekonomiskajos jautājumos mums tieši varētu rasties grūtības sadarboties, jo mēs esam labēji un vēlamies īstenot labējas reformas, bet NA politikā es saskatu citas tendences. Bet mēs, protams, runāsim. Galvenais, kas būs jāizdara citām partijām, – jānorobežojas no koruptīviem darījumiem. Protams, mums nebūs sarunu ar “Saskaņu”!
Esmu pārliecināts, ka vēlēšanu rezultāti būtiski atšķirsies no tiem rezultātiem, kādus šobrīd mēģina uzspiest Ventspils domes klienti SKDS savos aptauju datos. To jau pierādīja Rīgas domes vēlēšanas – pirms vēlēšanām medijos izplatītie reitingi ļoti atšķīrās no vēlētāju balsojuma.
Interesants JKP piedāvājums ir jauna nodokļu reforma. Jūs solāt minimālo algu 500 eiro, neapliekamo minimumu algai – 500 eiro un neapliekamo minimumu pensijai – 500 eiro, kā arī ieviest minimālo pensiju vismaz 200 eiro apmērā pašreizējo 100 eiro vietā. Jautājums – vai jums ir konkrēti skaitļi un aprēķini, ko šādas izmaiņas prasītu?
Mums ir aprēķini. Tas, protams, nozīmēs zināmu budžeta deficīta veidošanu, bet ekonomiskās iespējas to šobrīd pieļauj. Dzelžainas pārliecības konservatīvie varbūt varētu iebilst, ka JKP piedāvā arī sociālas lietas, kas, piemēram, attiecas uz pensijām. Tomēr sociālā situācija Latvijā atšķiras no Amerikas, un to mums vajag ņemt vērā. Konservatīvai politikai atbilst tas, ka mēs atdotu cilvēkiem naudu, lai viņi paši to liek ekonomikā, nevis subsidētu kādas atsevišķās nozares.
Tāpat Latvija var iegūt līdzekļus, atsakoties no vairākiem nevajadzīgiem projektiem, piemēram, dzelzceļa elektrifikācijas – arī tas būtu nozīmīgs ietaupījums. To, kā tiek šķiesta nauda, mēs tagad labi redzam Rīgas domē – uz aplikāciju autovadītājiem tērē astoņus miljonus eiro! Tas pats bieži notiek arī valsts līmenī.
Mēs piedāvājam kotēt tirgū atsevišķu valsts uzņēmumu kapitāldaļas. Nevis visu uzņēmumu, bet, piemēram 20% no to vērtības. Tā varētu gan piesaistīt papildu līdzekļus, gan ieviest normālus tirgus ekonomikas un labas pārvaldības principus šajās kapitālsabiedrībās.
Un, protams, līdzekļus var iegūt, padarot efektīvāku valsts pārvaldi.
Līdz šim viss iepriekšminētais netika darīts divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, tās bija bailes uzņemties ambiciozus plānus. Otrkārt, budžets tika apgrūtināts ar daudziem nevajadzīgiem tēriņiem.
Nevajag aizmirst arī par iebildumiem no sabiedrības. Piemēram jūs solāt minimālās algas paaugstināšanu, bet pret to parasti protestē uzņēmēji, kuri norāda, ka tas ir sāpīgs sitiens viņu biznesam. Vai jūs, izstrādājot savus reformu plānus, konsultējāties ar uzņēmējiem?
Šo programmu arī sastādīja uzņēmēji. Un vēlāk mēs to prezentējām auditorijā, kur bija plaši pārstāvēti uzņēmēji, tajā skaitā Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadība, kā arī pārstāvji no vairākiem lielajiem uzņēmumiem, piemēram, “Latvijas Finieris”, “SAF Tehnika”, “Capital” un citiem.
Bet iebildumi tieši ir no mazajiem un vidējiem uzņēmējiem. Lielajiem varbūt arī minimālās algas paaugstināšana nav tik sāpīga problēma.
Arī no mazajiem esam saņēmuši atbalstu. Iebildumiem nav pamata, jo mēs gatavojamies samazināt neapliekamo minimumu. Tātad mēs samazinātu arī uzņēmēju izdevumus. Visa mūsu darbība būs vērsta nevis uz to, lai ar administratīvām metodēm piespiestu Valsts ieņēmumu dienestam izsist naudu, bet dot iespēju uzņēmumiem strādāt un maksāt naudu legāli.
Bet jūs zināt, kas notiek, kad uzņēmējs parēķina un saprot, ka nespēs realizēt to, ko politiķi tur augšā pieņēmuši. Viņš uz papīra samazina slodzes, atlaiž darbiniekus, kaut kā mēģina izlīst…
Mūsu piedāvājums ir komplekss. Līdz šim valdības tikai uzlika uzņēmējiem jaunus slogus, bet mēs nāksim ar sabalansētu piedāvājumu. Mūsu galvenā ideja ir atdot naudu cilvēkiem, lai viņi paši to liek ekonomikā, nevis lai atdot valstij, kas tālāk lemj, kur to virzīt, un diemžēl ne tiem labākajiem mērķiem.
Kreisie bieži piedāvā samazināt nodokļu slogu darbaspēkam, bet palielināt to īpašumam. Savukārt jūs devīgi solāt atbrīvot no īpašuma nodokļa par pirmo mājokli. Ka tik neiznāk vēl viens “kā var nesolīt” variants…
Konservatīvais princips ir samazināt nodokļus.
