Mēs atdosim naudu cilvēkiem. Saruna ar Jaunās konservatīvās partijas līderi Jāni Bordānu 55
Ar kādu piedāvājumu Saeimas vēlēšanās nāk Jaunā konservatīvā partija? Saruna ar partijas līderi un premjera kandidātu JĀNI BORDĀNU.
Jūsu partijas nosaukumā ir divi vārdi – jauns un konservatīvs. Par jauniem sevi grib saukt daudzi. Atcerēsimies, ka mums ir bijusi gan Jaunā partija, gan “Jaunais laiks” un citi. Tagad ir parādījusies “Jaunā Vienotība”, par ko gan daudzi ironizē. Bet ar to jaunumu ir tā, ka tas ir tikai uz laiku. Ko darīsiet, kad kļūsiet vecāki – mainīsiet nosaukumu?
Nosaukumā vārdu “jaunā” neielikām, lai piesaistītu vēlētājus, lai gan piekrītu, ka tāda mode ir un arī vecās partijas ar to mēģina sevi “atsvaidzināt”. Mums šis nosaukums radās, latviskojot vārdu salikumu “progresīvais konservatīvisms”. Mūsu ieskatā partiju sistēmai ir jāveidojas pēc ideoloģiskiem principiem – jābūt konservatīvajiem, liberāļiem, sociāldemokrātiem. Latvijā nereti konservatīvisms greizi tiek saistīts ar kaut ko komunistisku vai ulmaniski nacionālistisku, taču pasaulē ar to saprot ko citu.
Kas jūsu izpratnē ir konservatīvisms?
Tās ir skaidri definētas tradicionālās vērtības, kuras cilvēce laikā gaitā ir uzkrājusi – personiskā atbildība, privātīpašums, valstiskums jeb patriotisms. Latvijā valstiskuma pamats ir 1918. gada 18. novembra republika, latviski runājoša nācija, arī mūsu garīgais pamats – kristietība un Latvijas tautas garīgās vērtības, ko dažreiz dēvē arī par latvisko dzīvesziņu. Esmu daudz runājis ar konservatīvajiem politiķiem citur pasaulē. Dažreiz tiek pārmests, ka konservatīvisms ir stagnācija, kaut kas saistīts ar “konserviem”. Konservatīvie politiķi parasti “uzsprāgst”, ja tā tiek formulēts. Patiesībā konservatīvie vienmēr ir izaicinošā pozīcijā pret valsts aparātu, pieprasot, ka tam jābūt mazākam un efektīvākam. Konservatīvais nenāk no valsts vai no sociālo labumu dalīšanas, bet no indivīda, no ģimenes, no uzņēmējdarbības. Tā ir vidusslānim raksturīga pozīcija.
Ja jau jūs pieminējāt citu valstu konservatīvos politiķus, vai varat nosaukt kādu piemēru, kuram jūsu partija idejiski atbilst?
ASV Republikāņu partija. Tur konservatīvās vērtības ir vairāk “destilētas”, kamēr Eiropas konservatīvie, piemēram, Vācijā, dažreiz aizraujas ar sociālistiskām tendencēm.
Kā vērtējat republikāņa Donalda Trampa politiku?
Jāsaka, ka viņš nav tipisks republikāņu politiķis. Lai gan nav pārsteigums, ka viņš kā uzņēmējs spēja izvirzīties tieši šajā partijā. ASV republikāņi ir vairāk saistīti ar biznesu, kamēr Demokrātu partija – ar akadēmiskām aprindām, kā arī ar arodbiedrībām.
Tomēr gan ASV, gan Latvijā joprojām daudzi kritizē Trampa politiku. Vai jūs to atbalstāt?
Citas valsts politiku ir bezatbildīgi kritizēt. Man, protams, tuvāka ir klasiskā Republikāņu partija, kas nekur nav zudusi, taču acīmredzot šobrīd Amerikas sabiedrībā ir pieprasījums pēc tāda politiķa kā Tramps. Baraks Obama ir simpātisks cilvēks, spēja aizraut cilvēkus ar savu labestīgumu un izcilu oratora mākslu, bet politiku viņš lielā mērā salaida grīstē. Trampa efekts varētu būt pretējs. Republikāņi Trampam aizrāda par puicisku uzvedību, taču, ja skatās reālos soļus – pēc viņa uzvaras vēlēšanās darītāji ir ieraudzījuši gaismiņu un ASV ekonomika ir atdzīvojusies. Tramps ļoti konsekventi cenšas turēties pie saviem solījumiem.
Tagad Latvijas politiskajā dienaskārtībā diezgan uzstājīgi tiek vilkti tādi jautājumi kā Partnerattiecību likums, Stambulas konvencija. Noteikti, ka tie parādīsies arī nākamās Saeimas laikā. Vai jums ir skaidra pozīcija par šiem jautājumiem?
Mēs pieturamies pie tradicionālā ģimenes formulējuma. Es apzinos, ka daudzi cilvēki šodien izvēlas dzīvot vienkārši partnerībā, nevis dibināt ģimeni. Man šīs izvēles iemesli nav līdz galam izprotami. Valstij šis fakts, protams, jāņem vērā, taču nekādas likuma izmaiņas mēs neveicināsim.
Tātad balsosiet pret partnerattiecību vai, kā dažreiz dēvē, kopdzīves likumu, ja tāds tiks rosināts Saeimā?
Jā. Arī Stambulas konvencijas ratifikāciju neatbalstīsim! Pret vardarbību ģimenē var cīnīties arī bez tās.
Drīzumā Rīgā gaidāms tāds pasākums kā “Baltijas praids”. Kāda ir jūsu attieksme?
Mēs tur nepiedalīsimies un nekādā veidā neiesaistīsimies. Taču es arī neatbalstu, ka pret to tiktu vērstas kādas naidīgas izpausmes.
Pirms vēlēšanām notiek dažādas sarunas, un kādā brīdī radās iespaids, ka par sadarbību ar jums mēģina vienoties izteikti liberāli spēki, piemēram, “Kustība Par”. Kāpēc tā?
Komunicēt mēģināja daudzi, un tas ir normāli. Es gan te runātu nevis par liberālajiem spēkiem, bet, teiksim, uzplaukstošajiem spēkiem – tiem, kas šobrīd uznāk uz politiskās skatuves vai arī grupējumiem vecajās partijās, kas vēlas progresīvas pārmaiņas. Vecās politikas krīze šobrīd ir vērojama daudzās valstīs, iespējams, pat visā Rietumu demokrātijā. Taču līdz šim pie varas esošie politiķi dzīvo bailēs no pārmaiņām – ka tik kaut kas nenotiek. Viņi kā vēži raujas atpakaļ un mēģina nocietināt savas pozīcijas, noraida tos, kas nāk ar jaunām vēsmām. Taču sabiedrībā pēc pārmaiņām ir pieprasījums. Pirmie to uztvēra populisti.
Ļoti populārs vārds politikā, tikai ko katrs ar to saprot?
Vienkārši – populisti ir politiķi, kas izceļ vienu jautājumu kā universālo risinājumu. Tas var būt nacionālisms kaut kādā izpausmē vai sociālisms.
Ja paskatās uz jūsu partiju, tad pirms pagājušajām pašvaldību vēlēšanām jums izteikti dominēja viena tēma – korupcija. Tolaik bijāt populisti?
Galvenais ir tas, vai partija vēlas nopietni strādāt un attīstīties, lai, nonākot pie varas, tai būtu skaidrs piedāvājums un rīcības programma. Populisti parasti nav tam gatavi. Viņi nevēlas reāli strādāt.
