“Mēs arī esam cilvēki, mēs arī gribam dzīvot,” slēdzot traumatoloģijas diennakts stacionāru, alūksniešiem būs jābrauc 115 kilometru līdz Valmieras slimnīcai 131
Alūksnieši satraukušies par Veselības ministrijas ieceri reformēt slimnīcu, kas paredz traumatoloģijas profila pārveidi no diennakts uz dienas stacionāru. Ja atgadīsies nelaime vakarā vai naktī, nāksies braukt uz Valmieras slimnīcu. Daļa alūksniešu apsver protesta akcijas rīkošanu, – vēsta raidījums “360TV ZIŅneši”.
Traumatoloģijas profila pārveide no diennakts uz dienas stacionāru nozīmē, ka pacienti saņems palīdzību no pulksten astoņiem rītā, taču, ja palīdzība būs nepieciešama pēc pulksten četriem pēcpusdienā – durvis slēgtas. Alūksnes slimnīcas traumatoloģijas stacionārā līdz šim pieņem pacientus arī no Smiltenes, Gulbenes un Balvu novadiem. Tas nozīmē, ka traumatoloģijas nodaļas slēgšana nakts stundās varētu ietekmēt vairāk nekā 50 000 cilvēku, – akcentē “360TV ZIŅneši”.
Ja cilvēkam atgadīsies nelaime, piemēram, piecos vakarā, tad traumatologs atrodams 115 kilometru attālumā – Valmieras slimnīcā.
Lēmums likvidēt traumpunktu diennakts režīmā argumentēt ar pacientu pārāk mazo skaitu. Gadā 2500 pacientu. Slimnīcas vadība gan uzsver, ka realitātē palīdzība sniegta vismaz par 20% vairāk, jo sasitumus nereģistrē kā traumatoloģijas pacientus.
“360TV ZIŅneši uzklausīja satrauktos alūksniešus, piemēram, Alūksnes slimnīcas operāciju māsa Dace Spale stāsta: “Kad veselības ministres kundze Meņģelsone bija atbraukusi uz slimnīcu, viņai tika stāstīts, cik ļoti smagas operācijas diennaktī veicam. Mums ir viss aprīkojums. Šķita, ka viņa visu saprata, bet pēkšņi ir pavisam savādāk.”
“Meņģelsone atbrauca, kā cīrulītis dziedāja, aizbrauca Rīgā, ķērca kā krauklis. Tā ir Latvijas iznīcināšana!” uzsver raidījuma uzrunātā pensionāre Māra.
Regulāri ir gadījumi, kad lai glābtu cilvēka dzīvību, izšķirošas ir minūtes. Piemēram, pirms nedēļas Alūksnē bijis pacients ar lauztu galvaskausu. Ja viņš būtu jāved uz Valmieru, kā nu iecerējusi veselības ministrija, tad šis cilvēks, iespējams, jau būtu miris.
Alūksnes slimnīcas operāciju māsa Dace Spale: “Iedomājaties, viena mašīna aizbrauks uz Valmieru, otra, piemēram, uz Rīgu, un tad te Alūksnē notiek smags infarkts jeb kaut kas tāds, un palīdzību vairs nebūs, kas sniedz.”
“Mēs arī esam cilvēki, mēs arī gribam dzīvot,” ar asarām acīs atzīst kāda alūksniete.
Ja pat cilvēku aizved uz traumatoloģijas diennakts stacionāru Valmieras slimnīcā, jautājums ir par nokļūšanu mājup Alūksnē. Ja pacientam nav neviena, kurš var atbraukt pakaļ, tad vienīgā iespēja ir sabiedriskais transports, taču autobuss Valmiera – Alūksne kursē tikai reizi nedēļā – piektdienas pēcpusdienā, – skaidro 360TV ziņnese Ramona Zariņa.
Raidījuma uzrunātais alūksnietis Kaspars stāsta par kaimiņienes pieredzi, kurai pēc ģipša uzlikšanas rokai Valmieras slimnīcā vajadzēja rast iespēju atgriezties Alūksnē: “No traumpunkta viņu izrakstīja desmitos vakarā. 80 gadīga kundze. Kur viņai vienai svešā pilsētā, Valmierā, likties? Viņa Alūksnē atgriezās nākamās dienas pievakarē, braucot caur Gulbeni. Tas ir normāli?”
Alūksnieši atzīst, ka cīnīsies līdz galam. Šobrīd tiekot gatavota atkārtota vēstule gan veselības ministrijai, gan valsts prezidenta kancelejai. Līdz šim savākti vairāk nekā 2000 parakstu.
Alūksniešiem jau divas reizes izdevies nosargāt savu slimnīcu. Veselības ministrija bija iecerējusi slimnīcas slēgšanu 2009.gadā un pēc tam 2016. gadā. Pēdējā reizē alūksnieši braukuši uz Saeimu ar orķestri. Ja vajadzēšot, tas šoreiz arī braukšot, bet, kā dusmīgie pilsētnieki saka 360TV ZIŅnešiem, mūzikas vietā nu būšot “sūdainas dakšas”.
VIDEO skatāms šeit:
