“Mēs “apēdam” to, ar ko mēs varētu sevi nodrošināt nākotnē!” norāda ekonomists 45
“Viss ir vienkārši, kad saņemat savu algu, jums ir iespēja, šo algu iztērēt vai daļu uzkrāt. Vienmēr teikts, ka kaut ko vajag atlikt nākotnei, tas, ko valdība ar šo soli dara, mēs gribam vairāk tērēt šodien un mazāk uzkrāt nākotnei. Faktiski, mēs “apēdam” to, ar ko mēs varētu sevi nodrošināt nākotnē,” TV24 raidījumā “Naudas cena” norāda Guntars Vītols, ekonomists.
Jau ziņots, ka valdības rosinātās izmaiņas Latvijas pensiju sistēmā mudinās 33% iedzīvotāju domāt par papildu uzkrājumu veidošanu vai investīcijām, taču 24% no tiem uzkrājumus vai ieguldījumus plāno veikt ārpus pensiju sistēmas, aģentūru LETA informēja bankas “Citadele” pārstāvji, atsaucoties uz veikto iedzīvotāju aptauju.
Tikai 6% aptaujāto uzskata, ka viņu pensija nākotnē būs pietiekama, tāpēc potenciālās izmaiņas – samazināts iemaksu apmērs pensiju otrajā līmenī – viņus neuztrauc.
Vismazākās raizes par izmaiņām pensiju sistēmā ir jauniešiem vecumā no 18 līdz 29 gadiem, kā arī cilvēkiem, kuriem līdz pensijai atlicis salīdzinoši neliels laiks (vecuma grupa 60+). Savām vajadzībām atbilstošu pensiju nākotnē biežāk paredz saņemt tie iedzīvotāji, kuru ikmēneša ienākumi ir robežās no 1251 līdz 1500 eiro, liecina aptaujas dati.
Rosinātās izmaiņas 24% respondentu motivēs veidot papildu uzkrājumus vai ieguldījumus, taču ne pensiju sistēmā – 14% veidos papildu uzkrājumus skaidrā naudā vai krājkontā, 5% veiks ieguldījumus akciju tirgū vai obligācijās, savukārt vēl 5% plāno iegādāties nekustamo īpašumu kā investīciju objektu. Kā liecina aptauja, plānotās izmaiņas mudinās 9% vairāk ieguldīt arī pensiju 3. līmenī. Biežāk to plāno darīt respondenti, kuri vēl nav sasnieguši 40 gadu vecumu, kā arī tie, kuri pelna 1251 – 1500 eiro mēnesī.
Lai spētu sevi pienācīgi nodrošināt vecumdienās, 10% respondentu sāks domāt par darba mūža pagarināšanu arī pēc pensijas vecuma sasniegšanas. Šādas domas biežāk ir iedzīvotājiem vecumā no 50 līdz 59 gadiem, kā arī tiem, kuru ikmēneša atalgojums svārstās no 751 līdz 1000 eiro.
Katrs trešais jeb 33% respondentu norāda, ka jebkuras izmaiņas pensiju sistēmā rada neuzticību un šaubas par to, vai pensiju vispār izdosies saņemt. To visbiežāk pauduši iedzīvotāji vecumā no 50 līdz 59 gadu vecumam un cilvēki, kuri nedzīvo galvaspilsētā.
Aptaujas dati liecina, ka 10% sabiedrības par vecumdienām un pensiju nedomā vispār. Šādi atbildējis katrs piektais jaunietis vecumā no 18 līdz 29 gadiem. Vēl 9% atklāj, ka par gaidāmajām izmaiņām nav dzirdējuši.
Bankas “Citadele” meitasuzņēmuma “CBL Asset Management” valdes priekšsēdētājs Kārlis Purgailis skaidro, ka iespējamās izmaiņas pensiju sistēmā jau šobrīd mudina iedzīvotājus domāt par alternatīviem veidiem, kā krāt individuāli. Ja trešdaļa iedzīvotāju patiešām veidos uzkrājumus vai ieguldīs pašu spēkiem, tas kopumā būs pozitīvs solis sabiedrības finanšu pratības attīstībā, taču pieredze rāda, ka vismaz līdz šim dažādas papildu iespējas cilvēki izvēlas salīdzinoši reti. Tāpat daudziem neizdodas arī izveidot finanšu drošības spilvenu, kas spētu nosegt izdevumu apjomu vismaz sešu mēnešu apmērā, norāda Purgailis.
Reprezentatīvu iedzīvotāju aptauju par plānotajām izmaiņām pensiju sistēmā banka “Citadele” kopā ar pētījumu aģentūru “Norstat” veica 2024.gada septembrī, tiešsaistē aptaujājot 1003 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Projektu “Naudas cena” finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Naudas cena” saturu atbild AS “TV Latvija”.
