Merzļikins: Esmu mainījies, vairs neesmu pižons 0
Latvijas hokeja izlases treniņnometnei trešdien pievienojās Elvis Merzļikins, Šveices vicečempions “Lugano” sastāvā. 22 gadus vecais vārtsargs atzīst, ka grūtā izslēgšanas spēļu sērija viņu esot mainījusi – kļuvis tik nopietns, ka komandas biedri pat ķēruši uz zoba. Pēc nelielas pauzes Merzļikins gatavs iesaistīties valstsvienības darbā un aizbraukt uz savu pirmo pasaules čempionātu.
“Finālsērija trīs dienas rādījās sapņos. Bija sāpīgi, jo bijām pelnījuši uzvarēt. Pirms trim mēnešiem atradāmies pēdējā vietā, bet tad kārtīgi pacēlāmies, par labu nāca treneru maiņa. Parādījām visiem, ko varam, bet žēl, ka beigās tomēr zaudējām,” sacīja Merzļikins, kura “Lugano” finālsērijā ar 1:4 piekāpās “Bern”.
Viņš arī nākamo sezonu aizvadīs Šveicē, lai gan notiek sarunas ar NHL vienību Kolumbusas “Blue Jackets”, kas latvieti draftēja pirms diviem gadiem: “Manuprāt, uz NHL ir jābrauc gatavam. Negribu aizbraukt uz Ziemeļameriku un sabrukt – kad tevi mētā no AHL uz NHL vai no AHL uz ECHL. Labāk palieku Eiropā. Ja nospēlēšu visu sezonu, tad varētu izaugt. Sezonas beigās sajutu, ka esmu mainījies. Nezinu, ko tādu izdarīju, taču esmu kļuvis nopietnāks. Domāju, ka tas ir play off dēļ, mani pirmie profesionālajā karjerā. Nezināju, ko gaidīt, bija bail. Sajūta bija pavisam citādāka, zināju, ka ir jākoncentrējas katru dienu. Play off bija ilgs un grūts ceļš. Sapratu, ka nevar atslābināties arī tad, ja ir diena brīva, jābūt savā pasaulē. Komandas biedri ņirgājās, ka biju kā mūmija – ne smējos, ne jokoju. Taču man tas bija vajadzīgs, lai laukumā būtu par simts procentiem gatavs.”
“Neesmu vairs pižons. Mani stulbības neinteresē,” viņš turpināja. “Iepriekš es lecu bortos, fani to no manis gaidīja un gaida arī tagad. Taču viņi saprata, ka laiks mainīties. Jau sezonas sākumā to man pateica (treneri), ka vairs nav pareizi pēc spēlēm iet pie faniem un lekt bortā. Treneri mani audzina – tiklīdz kaut ko ne tā izdaru, tā saka. Galvenais treneris Fišers vienu reizi aizrādīja un es ļoti labi sapratu. Es toreiz uzkāpu uz vārtiem un taisīju savu šovu. Viņš bija ļoti, ļoti dusmīgs. Nākamajā dienā man bija temperatūra, ofisā prasīju, vai varu nākamo maču nespēlēt. Treneris teica – ja nevinnēsi, labāk neatgriezies ģērbtuvē.”
Latvijas izlasē Merzļikinam līdz šim nav izdevies aizvadīt savas labākās spēles. “Ilgi domāju, kāpēc tā. Varbūt iemesls ir tas, ka visus ļoti labi nepazīstu. Nevaru paņemt un aiziet, piemēram, ar Spruktu uz bāru. Nejūtos kā ģimenē, bet “Lugano” tā ir, zinu, ka tur mani mīl un gaida, zina, kāds esmu,” sprieda Elvis.
Šogad viņš ir gatavs cīnīties par vietu sastāvā, bet svarīgi, lai treneris arī pēc kļūdām nesāktu bļaut un kritizēt: “Treneri (Leonīdu Beresņevu) praktiski nepazīstu, nezinu viņa mentalitāti. Ja vārtsargs kļūdas, viņam to var pateikt, bet ir dažādi veidi, kā to izdarīt. Ja sabļauj, tad es kā jaunais varu sabrukt. Ar treneri vēl nav bijusi individuāla saruna. Kad būs, tad iepazīšu tuvāk.”
