RD amatpersonas skaidrojas par naudas izlietojumu satiksmes projektiem 0
Rīgas domes Satiksmes departamenta darbā būtiska reorganizācija patlaban nav nepieciešama, taču visi Valsts kontroles ieteikumi tiks ņemti vērā, lai uzlabotu pašvaldības darbu, žurnālistiem trešdien sacīja Rīgas mērs Nils Ušakovs (S).
Pēc viņa vārdiem, daudzas VK konstatētās lietas esot pareizas no teorētiskā aspekta, taču praktiski tās tomēr esot grūti īstenojamas. Viņš skaidroja, ka visa veida remontdarbi vienmēr ir pakārtoti ierobežotiem budžeta līdzekļiem un tikai no 2015.gada dome esot sākusi liela mēroga remontdarbus Rīgas ielās.
“Ne reizi nav bijis tā, ka mēs divus vai trīs gadus uz priekšu varētu plānot, cik daudz līdzekļu mums būs pieejami remontdarbiem. Piemēram, runājot par Aleksandra Čaka ielas remontu, tas sāksies šogad rudenī, lai gan cerējām, ka varēsim to sākt jau pavasarī. Un kavējums ir saistīts ar to, ka nav ne valsts, ne pašvaldības budžeta,” skaidroja Ušakovs.
Pēc viņa paustā, neraugoties uz to, ka dome ir pieņēmusi noteikumus, kas paredz komunikāciju turētājam veikt remontdarbus par saviem līdzekļiem gadījumā, ja tiek uzlauzts tikko izremontētas ielas asfalts, šādas situācijas vienalga notiekot.
Runājot par automašīnu skaita samazināšanu pilsētas centrā, mērs teica, ka pirms pusotra gada ir sākts darbs, lai tuvākajā laikā ieviestu tehniska rakstura ierobežojumus, kas šī mērķa sasniegšanu veicināšot. “Tomēr arī tas būs atkarīgs no budžeta un tā, cik ātri sakārtosim ceļus,” pauda Ušakovs.
Kopumā viņš uzsvēra, ka realitātē ir daudz profesionālu un praktisku apstākļu, kas ietekmē gan projektu realizācijas termiņus, gan to izmaksas.
Tikmēr Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājs Emīls Jakrins skaidroja, ka tikai projektēšanas procesā pašvaldība var apzināt visas problēmas, ar kurām var nākties saskarties projekta laikā – pirms tam tas neesot iespējams.
“Šeit ir atšķirīga izpratne jēdzienos, jo tas, ko VK sauc par izpēti, patiesībā no likumdošanas viedokļa ir projektēšana. Nav iespējams pirms projektēšanas “ieguglējot” saprast, kā konkrētais projekts veidosies,” pauda Jakrins, norādot, ka pašvaldība nevar paredzēt, cik izmaksās projekts, cik īpašumus vajadzēs atsavināt un kādas citas problēmas radīsies, pirms nav pabeigta projektēšanas sadaļa.
Jakrins arī teica, ka, investējot inženierkomunikāciju atjaunošanā, jebkurš ielu atjaunošanas projekts kļūtu desmit reizes dārgāks.
“Ja mēs atjaunotu Krišjāņa Barona ielu ar visiem inženiertīkliem, tas maksātu 60 miljonus eiro. Tas nozīmē, ka šo gadu laikā mēs būtu izbūvējuši tikai vienu “zelta” Barona ielu. Līdz ar to, ņemot vērā ierobežotos līdzekļus, mēs veicam tikai ielu seguma atjaunošanu un par minimāliem līdzekļiem mēģinām iegūt maksimāli efektīvu rezultātu,” pauda amatpersona.
Arī Ušakovs pauda, ka reālajā dzīvē projektēšana ir sarežģītāka nekā šķietot teorētiski. “Nekur nav iespējams prognozēt, vai tu paspēsi vienoties ar visiem privātajiem īpašniekiem par zemes atsavināšanu. Veloceļa Imanta-Bolderāja izveidē mums vajadzēja divus gadus, lai iegūtu visus nepieciešamos īpašumus. Un šī trase tiek noskaidrota projektēšanas laikā, nevis ievelkot ar pirkstu “google” kartē,” sacīja mērs.
Komentējot 19 veiktos pētījumus, kuri VK ieskatā nekur neesot izmantoti, Jakrins sacīja, ka par šo jautājumu viņiem ar VK esot bijusi gara diskusija. Pēc viņa teiktā, katrs pētījums tomēr ticis izmantots vairāku projektu realizācijā, vienkārši tas neesot dokumentēts. “Mēs izpētām gaisa kvalitāti Rīgā un iegūtos datus izmantojam turpmākajā darbā, bet netiek ierakstīts, ka lūk šajā projektā mēs esam izmantojuši šos datus,” teica Jakrins.
Kopumā Ušakovs gan neuzskata, ka departamenta darbā būtu nepieciešams ieviest kādas radikālas pārmaiņas. Vienlaikus visi VK ieteikumi tikšot ņemti vērā, lai pašvaldības darbu uzlabotu.
Jau vēstīts, ka VK savā revīzijā konstatējusi, ka 2016.gadā un 2017.gadā Rīgas transporta nozares attīstībai kopumā bija pieejami 441 miljoni eiro, no kuriem liela daļa iztērēta nelietderīgi.
Transporta infrastruktūras jomā nelietderīgi izlietoti 5,4 miljoni eiro, bet 9,1 miljonu eiro izlietojums nav izsekojams, secinājusi VK.
Tāpat pašvaldība neveicinot automašīnu skaita mazināšanu Rīgas centrā, pasūta transporta infrastruktūras pētījumus, bet tos neizmanto, kā arī īsteno “mistiskus, iepriekš nevērtētus projektus”, nevis tos, kuri bijuši iekļauti Investīciju programmā.
