“Mēs negribam eskalēt situāciju.” Mērs stāsta par padomju lielgabala pārvietošanu 0
Publiskajā telpā izskanējusī valsts amatpersonu retorika par Jēkabpilī izvietoto padomju lielgabalu var izkavēt sarunas par tā pārvietošanu, aģentūrai LETA pauda pilsētas domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis (LZP).
Pilsētas mērs stāstīja, ka laikā, kad Krievijas vēstnieks Latvijā bijis Aleksandrs Vešņakovs, pašvaldībai teju izdevies panākt vienošanos ar kaimiņvalsti par objekta pārvietošanu.
Taču, mainoties vēstniekam, sarunas noklusušas, un ticis plānots, ka aprīlī pašvaldībā ieradīsies vēstniecības pārstāvis, lai pārrunātu iespējamo lielgabala pārvietošanu.
Taču, pēc Ragaiņa teiktā, aizsardzības ministra Arta Pabrika (AP) un bijušā domes deputāta, tagad parlamentārieša Kaspara Ģirģena (KPV LV) paustā retorika sarunas var aizkavēt.
“Mēs nevēlamies eskalēt situāciju. Esam daudznacionāla pilsēta, lieliski sadzīvojam kopā, kopā būvējam Latviju. Negribam, lai pasliktinās attiecības ne ar vienu Latvijas kaimiņvalsti,”
komentēja pilsētas mērs, piebilstot, ka sabiedriskajā telpā izskanējušo varētu izmantot “nacionālās līnijas pārstāvji”, vainu objekta nenovākšanā noveļot uz pašvaldību.
Viņš stāstīja, ka lielgabala un zem tā esošu apbedījumu patvaļīgu pārvietošanu liedz starp Latviju un Krieviju noslēgtais līgums, kas paredz arī Latvijas karavīru apbedījumu uzturēšanu Krievijas teritorijā.
“Mēs nevaram pieļaut, ka šādas rīcības dēļ mūsu karavīru kapi Krievijā tiktu pamesti,” klāstīja Ragainis.
Pilsētas mērs uzskata, ka Aizsardzības ministrijas pārstāvjiem bija iespēja sazināties ar pašvaldību pa tiešo, neizraisot ažiotāžu sabiedrībā. Turklāt objektu varēja novākt arī uzreiz, vēl pagājušā gadsimta pēdējā desmitgadē.
Vairāku karavīru mirstīgās atliekas, kas apbedītas zem lielgabala, varētu pārvietot uz pilsētas brāļu kapiem, un tad pilsētā būtu viena piemiņas vieta.
Savukārt Nacionālo bruņoto spēku (NBS) parādes laikā 4.martā lielgabalu plānots noslēpt no pasākuma apmeklētājiem.
Trešdien Pabriks aicināja Jēkabpils pašvaldību nekavējoties vērsties Ārlietu ministrijā (ĀM), lai risinātu jautājumu par pilsētas parkā izvietoto padomju lielgabalu. Pabriks viesojās Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, kura uzklausīja ministru par aizsardzības nozares šī gada budžetu.
Komisijas deputāts Ģirģens vērsa Pabriku uzmanību, ka 4.maijā Jēkabpilī par godu Latvijas neatkarības atjaunošanas gadadienai notiks NBS militārā parāde, taču daudziem vietējiem pensijas vecuma iedzīvotājiem sāpīgs temats ir vietējā parkā stāvošais padomju lielgabals.
Ģirģena rīcībā esošā informācija liecinot, ka lielgabala iespējamā pārcelšana uz kapiem jau pirms vairāk nekā gada apspriesta starp AM un Krievijas vēstniecību. “Tagad šī tēma ir pazudusi un noklususi,” piebilda komisijas loceklis.
Pabriks atbildē Ģirģenam teica, ka viņš aicina vietējo pašvaldību nekavējoties vērsties pie ĀM un noskaidrot “šī lielgabala kapu interpretācijas jautājumus”. Šis temats principā esot pašvaldības un ĀM jautājums.
Jēkabpils mājaslapā sadaļā pie apskatāmām piemiņas vietām minēts, ka Krustpils parks ir veidots 20.gadsimta sākumā starp pilsētas apbūvi un Ādamsona gruntsgabalu. Otrā Pasaules kara memoriāls tika atklāts 1976.gadā. Tas veltīts deviņu Padomju Savienības varoņu piemiņai, kas krituši atbrīvojot Jēkabpils rajonu no Vācijas karaspēka. Lielgabals uzstādīts pie karā kritušo krievu armijas un latviešu strēlnieku korpusa virsnieku apbedījuma.
Par šo tematu vēsta arī LNT Ziņas
