Mērnieku laiki Rīgas amatiermākslā. Cik saņems kolektīvu vadītāji? 2
Šobrīd vēl risinās iesniegumu vētīšana Rīgas domes janvārī izsludinātajā konkursā trešo personu dibināto amatieru kolektīvu vadītāju atlīdzībai, un tās rezultāti taps zināmi martā.
Lai gan pats princips, ka pašvaldība sniedz šādu atbalstu, kā likumā paredzēts, konkursa kārtībā, vērtējams pozitīvi, situācija ar konkursu, skatot to plašākā kontekstā, vēlreiz norāda uz nepieciešamību, domājot par Dziesmu un deju svētku procesa nepārtrauktību, visā valstī iedibināt vismaz vienotus kolektīvu vadītāju apmaksas principus.
Īpašā grupa – trešo personu dibinātie kolektīvi
Rīgas domes Kultūras pārvaldes priekšnieka vietniece Aija Kalniņa informē, ka no 2015. gada janvāra līdz 2018. gada 31. decembrim katru gadu amatiermākslas kolektīvu vadītāju apmaksai, ietverot gan pašvaldības, gan trešo personu dibinātos, atvēlēts 2,31 miljons eiro un tos savā starpā sadalīja 276 kolektīvi. Jaunās programmas finansējums gan būšot zināms tikai pēc pašvaldības budžeta apstiprināšanas.
Pēc Kalniņas teiktā, tas, cik liela summa tiks piešķirta vienam kolektīvam, atkarīgs no vairākiem faktoriem. Izvērtējuma procesā tiek ņemti vērā kolektīvu sasniegumi gan Latvijā, gan starptautiskā mērogā, kā arī tas, vai pretendents ir koprepertuāra kolektīvs.
Rīgas pašvaldības dibināto kolektīvu vadītāji saņems algu arī bez šī konkursa, jo saskaņā ar Dziesmu un deju svētku likumu par kolektīvu pilnā mērā atbild tā dibinātājs. Savukārt trešās personas ir visu pārējo – valsts institūciju, piemēram, augstskolu, privāto institūciju un biedrību – dibinātie kolektīvi. Protams, vadītāja alga nav atkarīga no tā, kas ir kolektīva dibinātājs. Atlīdzību ietekmē tikai atrašanās noteiktā kvalitātes grupā.
No 276 Rīgā dibinātiem amatierkolektīviem 174 ir Rīgas pašvaldības dibinātie, bet atlikušos 102 dibinājušas trešās personas. Rīgas domes Kultūras pārvaldes vadītāja Baiba Šmite uzsver, ka attiecībā uz viņiem Rīgas dome izrāda savu labo gribu. Pēc Dziesmu un deju svētku likuma, piemēram, Latvijas Universitātei būtu pašai jāatbild par tās dibināto kolektīvu vadītāju atalgojumu. Taču vienai lielai daļai dibinātāju neesot līdzekļu, un, ja pašvaldība tos neatbalstīs, šie kolektīvi tikšot slēgti.
Rīgas Latviešu biedrības vadītājs Guntis Gailītis to apstiprina: “Ja Rīgas dome neatbalstītu mūsu kolektīvus, nemaksātu algu to vadītājiem, biedrība pati to nespētu, jo mums ir veseli deviņi amatierkolektīvi un lielākā daļa – Dziesmu un deju svētku dalībnieki.”
Bet kas tad maksāja algas trešo personu dibinātiem kolektīviem pirms 2015. gada? Baiba Šmite norāda, ka arī tad to veica Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments, slēdzot arī individuālus īstermiņa uzņēmuma līgumus ar vadītājiem un speciālistiem, kurus katru gadu atjaunoja pa jaunam.
Iepriekšējā konkursā 2015. gadā vairāki kolektīvi tikuši atsijāti, jo nav atbilduši trim būtiskiem kritērijiem. Pirmkārt, kolektīva dibinātājam jābūt reģistrētam Rīgā. Otrkārt, tā darbība nedrīkst būt īsāka par trim gadiem. Un, treškārt, tam jābūt iepriekšējo Dziesmu svētku dalībniekam. Var arī gadīties situācija, ka kolektīvs piedalījies iepriekšējos Dziesmu svētkos, bet tā darbība nav ilgusi trīs gadus.
Būtiski, ka dome slēdz līgumu tikai ar juridiskām personām. Bet nekur nav aizliegts sanākt dziedāju vai dejotāju kopai un nodibināt savu biedrību. Tā, piemēram, kori “Domino” dibināja tā dziedātāju izveidota biedrība, savulaik arī Emīla Dārziņa korim bija sava biedrība.
Vai atradīsies nauda jaunpienācējiem?
Tāda situācija ar vadītāju atlīdzības lielumu un atbalstāmo kolektīvu skaitu, kāda bija iepriekšējos četrus gadus, saglabāsies līdz šā gada martam. Pārmaiņas varam sagaidīt ar aprīli, jo, tāpat kā valsts dzīvo pēc “pagaidu” budžeta, līdzīga situācija ir arī pašvaldībās. Aija Kalniņa saka, ka, prognozējot šo pieaugumu, dome sastādījusi pieprasījumu pašvaldības budžetam, taču rezultāti pagaidām nav zināmi.
Kā apliecināja Rīgas domes Kultūras pārvaldes vadītāja un amatieru kolektīvu vadītāju atlīdzības komisijas priekšsēdētāja Baiba Šmite, pavisam skaidri zināms, ka līdz marta beigām tādu pašu atlīdzību kā līdz šim no Rīgas domes saņems visi tās atbalstu iepriekš guvušie, bet atklāts šobrīd ir jautājums par jaunpienācējiem un nozares speciālistu ieteikto atlīdzības palielinājumu.
Izanalizējot līdz 18. janvārim iesniegtos pieteikumus, departaments saņēmis 59 pieteikumus, tajā skaitā 44 no institūcijām, kuru amatiermākslas kolektīvu vadītāji un speciālisti tika finansiāli atbalstīti arī aizvadītajā Dziesmu un deju svētku posmā, pamatojoties uz iepriekšējā periodā izsludinātā konkursa pamata. Kopskaitā iesniegti pieteikumi par 123 kolektīviem, no kuriem 102 ir saņēmuši finansējumu.
Nozares vērtētāji
Aija Kalniņa norāda, ka, pirms Rīgas domes komisija Baibas Šmites vadībā vētī un sver kolektīvu veikumu un līdz ar to arī vadītāju atlīdzību turpmākajiem pieciem gadiem, visu dibinātāju pieteikumus izskata katras nozares speciālistu grupa.
Rīgas apriņķa koru virsdiriģents Romāns Vanags saka: “Rīgā ir apmēram simts koru, un, protams, es viens pats nevaru būt lietas kursā par to visu veikumu. Tādēļ man ir savs asistentu loks, ar kuriem kopā ik gadu pārlūkojam situāciju kā Rīgas pašvaldības, tā trešo personu dibinātajos. Visi Rīgas kori ir sadalīti grupās, un to vadītāji – Ints Teterovskis, Mārtiņš Klišāns, Ārijs Šķepasts, Aira Birziņa, Ivars Cinkuss, Agita Ikauniece, Kārlis Beinerts un Gints Ceplenieks – ir arī mani padomdevēji (gandrīz visi ir aizvadīto Dziesmu svētku virsdiriģenti. – V. K.) Mēs vērtējam korus ne tikai pēc skatēm, bet arī to, cik radoši tie strādā.
Manuprāt, atlīdzība, ko šobrīd saņem diriģenti par savu darbu, ir pārāk maza, un mēs komisijai esam ierosinājuši to palielināt.
Taču neslēpšu, ka daži trešās pakāpes kori nav bijuši uzdevumu augstumos un to vadītāju atlīdzība pazemināma, bet tādi ir tikai daži.”
Baiba Šmite apstiprina, ka komisija ņem vērā nozaru speciālistu ieteikumus, un var gadīties, ka dažiem kolektīvu vadītājiem atalgojums mainās uz augšu, ja viņi izturējuši kvalitātes kritērijus, bet dažam var mainīties arī uz leju, ja iekļuvuši zemākā grupā.
Dziedātāju aprindās ne vienreiz vien dzirdētas runas un izbrīns par vienu vai otru diriģentu jaunuli, kurš spējot vadīt trīs vai četrus korus. Rekordists esot kāda Pierīgas kluba kora mākslinieciskais vadītājs, kurš pagūstot būt pat pie sešiem koriem. Pat ja puse no tiem būtu bērnu un jauniešu kori, kas var sanākt uz nodarbībām dienā, tad tik un tā nedēļā dienu par maz, lai pie visiem būtu pa diviem vakariem nedēļā.
Romāns Vanags šādu situāciju noliedz: “Tādu haltūru es nepieļautu! Ir tādi Rīgas diriģenti, kuriem ir divi kori. Uzņemties vēl vairāk koru būtu negodīgi pret dziedātājiem, kolēģiem un kora mākslu. Dziedātāji taču lielākoties izvēlas kori tieši diriģenta personības dēļ. Man pašam visu mūžu vienlaikus nav bijis vairāk kā divi kori – ilgāku laiku “Vanema” Tukumā un “Minjona” Latvijas Universitātē.”
Taču taisnības labad jāteic, ka ir saprotama vienas vai otras novadu pašvaldības vēlme pie saviem kolektīviem redzēt diriģentus vecmeistarus, leģendas, pat ja viņi nespēj ierasties tik bieži, kā prasa nolikumi un reglamenti.
Priekšrocība – koprepertuāra apguvējiem. Kas pārējiem?
Rīgas domes atbalsta finansējuma piešķiršanas konkursa nolikumā figurē G1 un G2 grupas; šo dalījumu noteicis Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC). G1 grupā ietilpst tie, kas izpilda koprepertuāru – kori, deju ansambļi, pūtēju orķestri un kokļu kolektīvi. G2 atbilstoši Dziesmu un deju svētku likuma 6. pantam – visi pārējie – tautas lietišķās mākslas studijas, amatieru teātri, vokālie ansambļi un folkloras kopas.
Arī šajā grupā ieskaitītie piedalās Dziesmu svētkos, taču gluži objektīvi nevar būt koprepertuāra apguvēji. Grūti būtu iedomāties visus amatieru teātrus spēlējam vienu lugu, kā, piemēram, visi kori dzied vienu un to pašu dziesmu Mežaparka estrādē. Tad kādēļ vadītājiem ir mazākas algas? Manuprāt, izlemts pareizi, jo Dziesmu svētku pamats tomēr ir kori, dejotāji un pūtēju orķestri.
Interesanta ir Rīgas domes speciālistu piebilde algu uzziņā (skat. uzziņu), no kuras izriet, ka viens koris diriģentam nenodrošina pilna laika slodzi. Jā, ir kolektīvi, kuri sanāk trīs reizes nedēļā, un ir tādi, kuri tikai divas. Taču vēl jāaprēķina laiks, kad mākslinieciskais vadītājs meklē repertuāru, notis, gatavojas koncertiem un koncerttūrēm.
Atsevišķas sarunas vērta ir amatieru kolektīvu atbalsta sistēma pārējās Latvijas pašvaldībās, jo kopumā tai trūkst pārskatāmības un vienmērīguma. Ne velti Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Eiženija Aldermane Dziesmu svētku izvērtēšanas konferencē rudenī sacīja, ka vajadzētu izstrādāt māksliniecisko kolektīvu vadītāju vienotu atlīdzības modeli visā valstī, jo šajā lietā ir daudz neskaidrību un pat pretrunu. Ja, piemēram, trešās personas dibinātam kolektīva vadītājam “saimnieks” vēl piemaksā no saviem vai kāda sponsora līdzekļiem, tas nebūtu īsti godīgi pret Rīgas pašvaldības kolektīviem, jo tiem neviens neko vairāk nepiemaksā, neslēpa Aija Kalniņa.
Protams, vienots modelis nenozīmē vienādus ciparus, bet gan vienotus principus.
Bet kam pie šāda modeļa vajadzētu ķerties? Visticamāk, Latvijas Nacionālajam kultūras centram kā Dziesmu svētku rīkotājam. Taču, no otras puses, šāds valsts institūcijas izstrādāts modelis pašvaldībām varētu būt saistošs tikai ieteikuma līmenī. Bet varbūt tieši tagad ir īstais laiks ķerties pie šo vienoto kolektīvu vadītāju apmaksas principu izstrādes?
Starp likumu un dzīvi
Jā, pēc likuma kolektīvu dibinātājiem vajadzētu par tiem atbildēt, bet realitātē tā nebūt nav. Turklāt mēdz būt gadījumi, kad dibinātājs sen jau neeksistē, bet kolektīvs joprojām pastāv un meklē citu dibinātāju. Tā, piemēram, kur tie laiki, kopš neeksistē Ogres trikotāžas kombināts, bet tā dibinātais sieviešu koris “Ausma” joprojām ir viena no lielākajām vērtībām koru pasaulē, un tagad tas ir atradis sev jaunu dibinātāju Mazajā ģildē.
Savulaik uzņēmumam “Lattelecom” bija savs koris, pēc tam tas nolēma kļūt par dibinātāju kategoriju augstākam korim “Kamēr…” un nu palicis bez neviena. Tagad jauniešu kora “Kamēr…” dibinātājs ir Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības koncert-organizācija “Ave Sol”, bet LU tikusi pie absolventu kora “Jubilate”.
Ne vienmēr koris ar savu formālo dibinātāju ir saistīti uz mūžu. Un arī attiecības mēdz būt dažādas. Guntis Gailītis neslēpj, ka “Māmuļas” dibinātie kolektīvi no savas kabatas sedz maksu par komunālajiem pakalpojumiem telpās, kur viņi mēģina, bet tas katram dziedātājam esot daži eiro mēnesī. Romāns Vanags teic, ka ir pateicīgs Latvijas Universitātei par iespēju viņa vadītajam korim “Minjona” mēģināt tās telpās un par tām dziedātājām nav jāmaksā ne santīma.
Dzirdēts arī šāds viedoklis – ja Rīgas dome neatbalstītu trešo personu dibinātos kolektīvus, varētu gadīties, ka dibinātāji pēkšņi pasaka – mēs nevaram uzturēt septiņpadsmit, pietiktu ar diviem. Bet šie trešo personu dibinātie ir gandrīz puse Rīgas kolektīvu, kas ir Dziesmu svētku mākslinieciskās kvalitātes kodola pamats.
Taču – ja reiz valsts ir atbildīga par Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanu, vai tai nevajadzētu algot arī tās institūciju un pārējo trešo personu dibināto kolektīvu vadītājus? Romāns Vanags teic, ka principā tāda sistēma ir iespējama, bet iegājusies pašreizējā, kad diriģentus un speciālistus algo Rīgas dome. Un arī tai ir sava loģika. Lielākā daļa no tiem kolektīviem, kas darbojas Rīgā, tomēr ir Rīgas pašvaldības dibinātie.
Nupat dziedāt, dejot un spēlēt gribošu cilvēku Latvijā ir vairāk nekā institūciju, kas gatavas kļūt par kolektīvu dibinātājiem. Šobrīd, ja vien vēlamies saglabāt Dziesmu svētkus, ir vērts tiekties pēc maksimālas skaidrības un objektivitātes visos, arī finansiālos to procesa aspektos.
UZZIŅA
Rīgas amatierkolektīvu vadītāju atalgojums (no 2015. gada līdz 2019. gada martam)*
G1 grupā:
Augstākās pakāpes kolektīva mākslinieciskajam vadītājam – 470 eiro· Nākamās pakāpes mākslinieciskajam vadītājam – 413 eiro
Pakāpi zemākam mākslinieciskajam vadītājam – 342 eiro
Vēl pakāpi zemākam vadītājam – 299 eiro
G2 grupā:
313; 285 un 256 eiro
* Minētās summas nav par pilnu slodzi, jo arī slodžu apjomi bija dažādi – no 32 stundām nedēļā līdz 80 stundām nedēļā
(Avots un piebilde: Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments)
Atslēgjautājums
Vai taps vienoti kopējie principi attiecībā uz amatierkolektīvu vadītāju atalgojuma noteikšanu?
Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore SIGNE PUJĀTE: “Amatiermākslas kolektīvi ir pašvaldību vai citu juridisku personu dibinātas mākslinieciskas vienības. To mākslinieciskajiem vadītājiem atlīdzību, pamatojoties uz tiesisko regulējumu, kura būtība ir noteikt līdzvērtīgus nosacījumus atlīdzības kontekstā, nosaka darba devējs.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 30. novembra noteikumiem Nr. 1075 amatierkolektīva vadītāja amats ietilpst 33. amatu saimē “Radošie darbi”. Savukārt interešu izglītības pulciņu vadītāju atlīdzību nosaka cits tiesiskais regulējums, kurā arī ievēroti vienoti principi un līdzvērtīgi nosacījumi.
Valsts ieguldījums attiecībā gan uz pašvaldību, gan citu juridisko personu dibinātajiem kolektīviem ir valsts mērķdotācija kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. 2018. gadā mērķdotācijas saņēma 1480 pašvaldību dibināto kolektīvu mākslinieciskie vadītāji par kopējo summu 998 568 eiro un 139 citu dibinātāju māksliniecisko kolektīvu vadītāji par 95 220 eiro (kopā 1 093 788 eiro). Savukārt 2019. gadā prognozētais kopējais mērķdotāciju apmērs ir 1 093 465 eiro, ko saņems 1572 pašvaldību dibināto un 170 citu dibinātāju māksliniecisko kolektīvu vadītāji.”
