Mērniecības kļūdām ir pielaide 0
1996. gadā pagasta zemes komisija man atjaunoja īpašuma tiesības uz 38,8 hektāriem zemes Dobeles novadā. Pēc arhīva dokumentiem, līdz 1940. gadam maniem piederīgajiem piederēja 108,69 pūrvietas. Bet šogad to pārmērot ar instrumentiem, atklājās, ka zemes ir mazāk, nekā norādīts dokumentos. Cik liela var būt pieļaujamā kļūda? Ivars Meilands Kandavā
Zemes reformas sākumā un līdz pat 2007. gadam, trūkstot mērniecības instrumentiem un kartēm, bijušo īpašnieku vai viņu mantinieku zemes robežu noteikšanā izmantoja tā saukto ierādīšanas paņēmienu, par ko vecie mērnieki vēl šobaltdien smejas. Iznākumā zemes robežas daudzviet noteica pagalam kļūdaini, izraisot pamatotu zemes atguvēju neapmierinātību. Kā noskaidroju Valsts zemes dienestā, arī Meilanda k-gam zemes robežu noteikšanā savulaik ticis izmantots šis zemes robežu noteikšanas paņēmiens. 1996. gada 28. jūnijā Dobeles rajona Dobeles pagasta zemes komisijas lēmumā un zemes robežu plānā norādīts, ka, veicot zemes īpašuma instrumentālo uzmērīšanu, kopplatība var mainīties. Tādi ieraksti ir daudziem bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem savulaik izdotajos dokumentos pēc zemes robežu noteikšanas ar šo ierādīšanas paņēmienu.
Pēc 2011. gada 27. decembrī Ministru kabinetā izdotajiem zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumiem, platībām no 1 līdz 200 ha lauku apvidū pieļaujamo atšķirību Valsts zemes dienestā rēķina pēc īpašas formulas: ± 0,25 √¯P (P – zemes vienības platība hektāros).
Pēc šīs formulas, Meilanda k-ga īpašumam pieļaujamā atšķirība ir ±1,56ha (± 0,25 √¯38,8). Tādējādi pēc zemes kadastrālās uzmērīšanas minimālā zemes īpašuma platība ir pieļaujama 37,24 ha (38,8 – 1,56), bet maksimālā – 40,36 ha (38,8 + 1,56).
Kā izrādās, vēsturiskā zemes platības mērvienība pūrvieta, pārrēķinot to hektāros, Latvijā atšķīrās. Kurzemē 1 pūrvieta – 0,365 ha, Vidzemē – 0,371 ha. Meilanda k-ga senčiem piederējušās pūrvietas pārvēršot hektāros, viņam būtu jāatjauno īpašuma tiesības 39,67 ha (pēc Kurzemes pūrvietas mēra) vai 40,32 ha (pēc Vidzemes mēra).
Taču Valsts zemes dienestā piebilst, ka, uzmērot zemi atkārtoti ar instrumentiem, netiek ņemti vērā vēsturiskā īpašuma dokumenti, bet gan 1996. gadā izdotā zemes ierādīšanas lieta. Turklāt zemes īpašums 38,8 hektāru platībā 1997. gadā ticis reģistrēts Zemesgrāmatā.