– Kā pašlaik dzīvo gruzīni? 0
– Dzīves līmenis ir dažāds. Ikdienas gruzīns dzīvo skarbu dzīvi, jo mums ir liels bezdarbs. Parasti ģimenē tikai viens no tās locekļiem strādā un apgādā pārējo ģimeni. Gruzīniem ir daudz cerību, kas saistītas ar nākotni. Tomēr mēs esam saistīti ar mūsu vēsturi un Krievijas okupētajām teritorijām. Tā ir daļa no mūsu dzīves.
Mums ir lielisks klimats – jūs varat iekāpt automašīnā un divu stundu laikā būt pie jūras, kalnos vai mežā, piedalīties kādā vīna festivālā. Arī saule padara dzīvi labāku.
– Kāds ir Gruzijas plāns, lai Dienvidosetija un Abhāzija atgrieztos Gruzijas pārvaldē?
– Lai tās atgūtu, mums ir jādziedē pagātnes brūces ar partnerību un Eiropas risinājumu. Mēs nevaram apsvērt šo teritoriju atgūšanu ar militāru spēku. Spēcīga, eiropeiski attīstīta Gruzija ir liela iespēja. Kad Gruzija pēc dzīves standartiem un politiski kļūs par Eiropas daļu, mēs varēsim piedāvāt labu risinājumu, lai teritorijas atgūtu savā sastāvā. Alternatīva, ko Krievija piedāvā, ir kļūt šīm mūsu teritorijām par Krievijas sastāvdaļu, taču Krievija nav labākā vieta, kur dzīvot etniskajām minoritātēm. Krievija okupēja šīs mūsu teritorijas, tad tās pasludināja sevi par neatkarīgām, tad noslēdza līgumus ar Krieviju. Tas Krievijai ir strupceļš. Nesaprotu, kāpēc Krievija to dara, jo tā ir pēdējā lieta, kas viņiem būtu vajadzīga, – papildu kvadrātkilometri.
– Savā uzrunā tautai jūs pieminējāt, ka Krievija ir drauds?
– Es runāju par faktiem – Krievijas militārpersonas atrodas uz Gruzijas zemes – Dienvidosetijā un Abhāzijā, tagad ar tām Krievija noslēgusi līgumus.
Tagad zem uguns ir Ukraina. Krievijas īstenotā karadarbība 2008. gadā Gruzijā bija ļoti līdzīga rīcība tam, kas tagad notiek Ukrainā.
