– Kā jūs iesakāt Gruziju kā atraktīvu biznesa vietu? 0
– Gruzijai ir viens no labākajiem rādītājiem starptautiskajā “Doing Business” indeksā. Mums ir zemi nodokļi, liberāli tirdzniecības līgumi, esam noslēguši ar kaimiņvalstīm brīvās tirdzniecības līgumus – ar NVS valstīm, ES valstīm un Turciju. Mēs atrodamies uz ceļa, kas ved pie Kaspijas jūras resursiem. Mēs ieguldām līdzekļus jaunu dzelzceļa līniju izbūvē un ostu attīstībā. Mūsu priekšrocība ir arī tā, ka mēs esam reģionā vadošie enerģijas ražošanā ar ūdens resursiem. Enerģētikā esam saistīti ar Krievijas dienvidiem un Turcijas ziemeļiem. Gruzija ir arī labs posms loģistikas sistēmā.
Savelkot to visu kopā – Gruzija pierāda, ka ir laba vieta, kur veikt investīcijas. Mums šis tēls ir vairāk jāpopularizē. Uzņēmējiem nav jādomā, ka Gruzija ir tirgus, kas ietver četrus miljonus iedzīvotāju, bet ka tā ir vieta, no kurienes aptvert miljardu lielu patērētāju tirgu.
– Jūs tāpat kā Latvijas prezidents esat politiskā figūra, kam vairāk ir ceremoniāla loma, bet nav izpildvaras funkciju. Ko Gruzijas sabiedrība sagaida no Valsts prezidenta?
– Pirms manas stāšanās prezidenta amatā tika mainīta Gruzijas konstitūcija. Pašlaik prezidentam vairs nav izpildvaras funkciju. Taču Gruzijas prezidents tiek ievēlēts tautas balsojumā, un tas nozīmē, ka viņam ir lielākā politiskā leģitimitāte valstī. Prezidenta loma ir nodrošināt līdzsvaru starp dažādām varām, turklāt prezidents ir neatkarīgs, es nepārstāvu nevienu no politiskajiem spēkiem. Man ir tāda pati loma, kāda jūsu prezidentam Andrim Bērziņam. Viņš ir ļoti interesanta persona. Persona ar spēcīgu personisko komponentu politiskajās attiecībās.
Tomēr daudzi ierindas cilvēki un politiķi Gruzijā nav sapratuši, ka veiktas konstitūcijas izmaiņas attiecībā uz prezidenta varu. Cilvēki joprojām pieprasa, lai es nodrošinātu izpildvaras funkcijas, – rūpētos par maizi un sviestu uz cilvēku galda…
