Vīrusus iesūta ar e-pastu 1
Kā izrādās, iegūt e-pasta adreses krāpniekiem nav pārlieku sarežģīti. Tās atrodamas, piemēram, dažādu interneta portālu un formu datu bāzēs tirdzniecības vietās, kurp cilvēks devies pēc kādas preces un kur, viņam piedāvājot kļūt par pastāvīgo pircēju kluba biedru, lūdz norādīt e-pasta adresi. Iedzīvotāji norāda e-pasta adreses arī dažādos sabiedriskos pasākumos, kuru apmeklētājiem piedāvā vēlāk nosūtīt kādas viņiem vajadzīgās ziņas vai prezentāciju materiālus.
Viens no izplatītākajiem krāpšanas veidiem – cilvēkam atsūtītajā e-pastā krāpnieks lūdz nosūtīt maksājuma kartes datus, mēģinot iestāstīt, ka tas nepieciešams tāpēc, ka maksājuma karte ir bloķēta. Šāds e-pasta sūtījums var pienākt it kā no bankas, kurā “tehnisku iemeslu dēļ pazuduši” klienta maksājuma kartes dati. Lai tos atjaunotu, tiek lūgts tos nosūtīt e-pastā vēlreiz. Šāda satura e-pastu cilvēks var saņemt, uzrakstītu arī kādā svešvalodā, tāpēc ka maksājumu karte ir starptautisks norēķinu rīks. Vai maksājuma karti izdevusi kāda Latvijas vai citas valsts banka, tas krāpniekam nav pat svarīgi.
Viens no jaunākajiem krāpšanas veidiem – cilvēkam atsūtītajā e-pastā krāpnieks lūdz lietotāju atjaunot internetbankas paroles pēc e-pastā norādītās vietnes, kas aizved uz viltus internetbanku, kurā tiek pieprasīts ievadīt savu internetbankas lietotāja numuru, paroli un arī visus 72 kodus no kodu kartes. “Swedbank” pārstāvis Leonīds Malgins atgādina, ka neviena banka nekad neprasīs saviem klientiem pašiem atjaunot savas paroles, ko banka it kā ir pazaudējusi, tāpat ievadīt visus 72 kodus no kodu kartes.
