Mērķis – krievus ievilkt Latvijas procesos. Saruna ar Sigitu Kirilku 46
Radio tiešā ēterā izteiktu cilvēka frāzi neizdzēsīsi. Tomēr raidījuma vadītāja pienākums ir nekavējoties sniegt vērtējumu dzirdētajam, ja runātājs mudinājis pārkāpt likumu, aicinājis uz vardarbību vai turējis naida runu. Raidījuma “Doma laukums” (krievu val.) vadītāja Jana Jermakova “Latvijas Radio 4”. (“LR4”) kanālā 9. maijā tā nerīkojās. Tieši otrādi, viņa pat piebalsoja kādas klausītājas ēterā paustajam viedoklim, ka 12 000 Latvijas iedzīvotāju, kas parakstījušies par iniciatīvu atjaunot Uzvaras laukumu tā vēsturiskajā veidolā, būtu vieglāk iznīcināmi. Pēcāk, pati atzīstot savu kļūdaino rīcību, žurnāliste esot skaidrojusi, ka tā rīkojusies ar mērķi nomierināt citus satrauktos prātus, cenšoties neprovocēt nākamos tamlīdzīga viedokļa paudējus. Valsts policija par notikušo sākusi resorisko pārbaudi, lai izlemtu, vai sākt kriminālprocesu. Bet kādi secinājumi ir Latvijas Radio (LR) vadībai, jautāju LR valdes loceklei programmu attīstības jautājumos SIGITAI KIRILKAI.
– Pirms Jāņiem Latvijas Radio publiski atvainojās par žurnālistes Janas Jermakovas profesionālo rīcību. Vai, jūsuprāt, ar to šis jautājums ir izsmelts?
– Nē, tas nav izsmelts. LR kā lielā sabiedriskā medijā pastāv noteikta kārtība un procedūras, kādā šāda veida jautājumus risinām. Pirmais ir LR iekšienē cienījamu un pieredzes bagātu kolēģu vērtējums, proti, tā ir ētikas komisija, kas sniedz savu vērtējumu par notikušo, uzklausot arī cilvēku, pret kuru šī pretenzija ir vērsta. Balstoties uz ētikas komisijas lēmumu, tiek lemts par tālākajiem soļiem. Šobrīd tas vēl ir procesā un vēl nevaru nosaukt konkrētu datumu, kad būs gala slēdziens. Jā, es vēlreiz atvainojos visiem, kas jūtas aizskarti. Minētā ētikas komisija ir atzinusi, ka ir noticis pārkāpums un tā nebija profesionāli atbilstoša rīcība. Tai pašā laikā jāņem vērā, ka “brīvā mikrofona” formā strādāt tiešajā ēterā ir ārkārtīgi grūti, jo nekad nevaram būt droši par to, kāds cilvēks piezvana un kādu viedokli pauž. Un šajā gadījumā ir acīm redzams, ka žurnāliste ar šo ļoti sarežģīto formu netika galā.
– Raidījums izskanēja 9. maijā. Atvainošanās bija 22. jūnijā. Vai nav pārāk ilgs laiks, lai reaģētu uz acīm redzamu naida runu radio ēterā?
– Atļaujiet paskaidrot. Latvijas Radio ir milzīgs apjoms satura – mums ir piecas programmas, kas raida 24 stundas diennaktī. LR rīcībā nav tāda resursa, lai mēs varētu monitorēt pilnīgi visu saturu, līdz ar to mēs veicam to izlases kārtībā. Tieši šo konkrēto “LR4” 9. maija raidījumu mēs nebijām monitorējuši. Līdz ar to cēlām to augšā, klausījāmies un vērtējām pēc tam, kad sabiedrībā parādījās reakcija.
– Ja nebūtu Saeimas deputāta Edvīna Šnores vēršanās Ģenerālprokuratūrā, Latvijas Radio uz šo raidījumu, iespējams, nemaz nebūtu reaģējis?
– Pilnīgi iespējams. Tajā pašā laikā, kā jau teicu, izlases kārtībā satura monitorēšana un vērtēšana notiek pastāvīgi. Monitorēšanu veic gan pats Latvijas Radio, gan arī Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome. Jāpiebilst, ka tieši “LR4” programmas visaptverošs ekspertu veikts izvērtējums notika pagājušajā gadā un vērtēšana notiek arī šogad. Iespējams, kādā brīdī mēs būtu nonākuši līdz konkrētā datuma raidījuma analīzei.
– Vai tas, ka atvainošanās sabiedrībai sekoja tikai pēc pusotra mēneša, nozīmē, ka LR kolektīvā bija dažādi viedokļi par nepieciešamību reaģēt uz ēterā izskanējušo aicinājumu iznīcināt līdzcilvēkus?
– Pārrunājot šo jautājumu radio iekšienē – gan “LR4”, gan citās redakcijās –, viedoklis bija absolūti vienots, ka šāds aicinājums ir pilnīgi nepieļaujams.
