Mērķis – izskaust C hepatīta draudus veselībai 0
Pērn 1429, bet aizpērn 1803 Latvijas iedzīvotāji uzzināja, ka viņi slimo ar C hepatītu. Taču speciālisti lēš, ka valstī ir apmēram 40 000 hroniska C hepatīta slimnieku, no kuriem gandrīz divas trešdaļas pat nenojauš, ka ir inficēti ar šo vīrusu. Slimība attīstās lēni, nemanāmi un īpaši smagi ietekmē aknas.
Stingrākas prasības saloniem
“Diemžēl C hepatīts neizplatās tikai narkomānu un ieslodzīto personu vidū. Ar to var inficēties arī tetovēšanas, skaistumkopšanas un kosmētikas salonos, kuros netiek pietiekami kvalitatīvi sterilizēti instrumenti, piemēram, veicot manikīru un pedikīru,” stāsta Rīgas Austrumu universitātes slimnīcas stacionāra “Latvijas Infektoloģijas centrs” Aknu slimību nodaļas vadītāja Ilze Tolmane.
Īpaši piesardzīgiem vajadzētu būt, veicot tetovēšanu vai saņemot kosmetologa pakalpojumus nesertificētos salonos, jo tur var būt augsts inficēšanās risks. Pīrsings, tetovēšana, mikropigmentācija, permanentais grims ir augsta riska pakalpojumi, jo tiek caurdurta vai traumēta āda un, lietojot nepietiekami vai nepareizi apstrādātus instrumentus, pastāv iespēja inficēties ar vīrushepatītu B vai C. Lai mazinātu inficēšanās risku, Veselības ministrija sākusi īstenot pasākumus, lai padarītu drošākus skaistumkopšanas salonu sniegtos pakalpojumus. Jūlija vidū valsts sekretāru sanāksmē izsludināti grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas paredz jaunas prasības šo pakalpojumu sniedzējiem. Lai pakalpojumu sniedzēji un apmācītāji sagatavotos prasību izpildei, paredzēts pārejas laiks līdz 2019. gada 1. oktobrim. Veselības inspekcijas datubāzē reģistrēti 5238 skaistumkopšanas un tetovēšanas pakalpojumu sniedzēji visā Latvijā. No tiem 73% ir privātpersonas, bet 27% – uzņēmumi. Veselības inspekcija secinājusi, ka pērn 38% no kontrolētajiem tetovēšanas pakalpojumu sniedzējiem neievēro noteiktās higiēnas prasības.
Slimību profilakses un kontroles centrs kopā ar Veselības ministriju un Veselības inspekciju uzsākuši arī informatīvu kampaņu “Uzticies pārbaudot!”. Kampaņas mērķis ir informēt sabiedrību par infekcijas slimību un citu veselības risku profilaksi, saņemot invazīvos skaistumkopšanas pakalpojumus, kā arī aicināt izvēlēties drošus un legālus pakalpojumus.
Sagrauj aknu šūnas
“Nekādu specifisku sūdzību, slimības pazīmju nav, tādēļ pacients visbiežāk nezina, ka viņam ir C hepatīts un viņš ir potenciāls infekcijas avots. Problēma ir tā, ka10–30 gadu laikā apmēram pusei var attīstīties aknu ciroze. Tā ir dzīvībai bīstama situācija, jo pacientam var sākties gremošanas sistēmas asiņošana vai vēdera dobumā uzkrāties šķidrums. Infekcija ievērojami palielina arī aknu vēža risku, tādēļ ļoti svarīgi to laikus atklāt,” uzsver Ieva Tolmane, prognozējot, ka līdz gada beigām šī slimība tiks atklāta ap 1400 cilvēkiem. PVO apņēmusies līdz 2030. gadam likvidēt C hepatītu kā nozīmīgu draudu veselībai.
Vēl salīdzinoši nesen valsts apmaksātu medikamentozo ārstēšanu varēja saņemt tikai tie pacienti, kuri atbilda noteiktiem kritērijiem, bet šobrīd pēc ārstu konsilija atzinuma to var saņemt ikviens pacients, kuram noteikta C hepatīta diagnoze. Šim mērķim šogad no valsts budžeta atvēlēti 15 miljoni eiro (pirms tam – četri miljoni). Turklāt nepieciešamos medikamentus var saņemt ne tikai Rīgā, bet arī reģionālajās slimnīcās Liepājā un Daugavpilī. Lai apturētu slimības izplatību, šādam finansējuma apjomam jābūt vēl vismaz desmit gadus.
Situācija Latvijā ir labāka nekā Lietuvā un Igaunijā, jo mūsu valstī šobrīd iespējams ārstēt praktiski visus pacientus, kuriem diagnosticēts C hepatīts, turklāt uz ārstēšanos nav arī gaidīšanas rindu. Pērn terapiju uzsāka 1600 pacientu, bet šogad tikai Latvijas Infektoloģijas centrā vien – jau 1400. Vēl pirms dažiem gadiem šim nolūkam izmantoja preparātus ar 60% efektivitāti, bet šobrīd – jau ar 98% efektivitāti. Turklāt nepieciešamos medikamentus pacienti var saņemt ne tikai Rīgā, bet arī reģionālajās slimnīcās Liepājā un Daugavpilī. Ieva Tolmane prognozē, ka, tā turpinot, visā Latvijā šogad tiks ārstēti apmēram trīs tūkstoši pacientu.
Birokrātiskie kavēkļi
“Jādomā gan par to, kā atrast tos pacientus, kuri, iespējams, nezina par savu diagnozi, lai aicinātu viņus ārstēties, gan to, kā optimizēt ārstēšanas procesu, lai saīsinātu laiku, kurš paiet no diagnozes noteikšanas līdz pilnīgas atveseļošanās brīdim,” uzsver C hepatīta pacientu apvienības vadītājs Kristaps Kaugurs, norādot, ka Latvijas veselības aprūpes sistēma nav spējusi pielāgoties strauji augošajam pacientu skaitam. Šobrīd ārstēšanas procesu ierobežo gan rindas uz vizītēm pie speciālistiem un piekļuvi izmeklējumiem Latvijas reģionos, gan mēnešiem ilga gaidīšana, lai saņemtu valsts kompensējamos medikamentus.
Lai tiktu pie infektologa, jāgaida apmēram divi mēneši, tādēļ ir ļoti svarīgi, lai līdz tam pacients būtu veicis pēc iespējas vairāk izmeklējumu. Tad speciālistam atliek tikai nosūtīt uz specifiskiem izmeklējumiem un jau pēc dažām nedēļām pacients var saņemt konsilija atzinumu par nepieciešamo ārstēšanu, kas tiek nosūtīts Nacionālajam veselības dienestam. Atbilde tiek saņemta 4–20 nedēļu laikā. Pēc tam tiek uzsākts 2–6 mēnešu ilgs medikamentu kurss, bet tā rezultāti tiek sagaidīti pēc trim mēnešiem. Ieva Tolmane teic, ka C hepatīta ārstēšana kopumā pašreiz aizņem vienu divus gadus.
Viens no kavēkļiem, kas sarežģī un pagarina ārstēšanās procesu, ir tas, ka medikamenti C hepatīta ārstēšanai iekļauti C sarakstā un tiek piešķirti ar NVD lēmumu. Turklāt noteikts, ka pacientam tos drīkst izrakstīt tikai to slimnīcu infektologi, kuros iespējams sasaukt ārstu konsiliju. Piemēram, HIV ārstēšanai šī prasība jau drīzumā tiks atcelta.
VIEDOKLIS
Jelgavas novada ģimenes ārsts Ainis Dzalbs: “Šobrīd ASV, Kanādā un Lielbritānijā C hepatīta pacientu ārstēšanu veic ģimenes ārsts. Protams, ģimenes ārsti Latvijā vēl nav tam gatavi, taču daudz var darīt pacientu informēšanas un slimības ātrākas diagnostikas jomā.
Iespējams, būtu jādomā par C hepatīta skrīningu, jo Latvija ir viena no valstīm, kur šī slimība ir bieži sastopama. Piemēram, to varētu sasaistīt ar sirds un asinsvadu slimību profilakses programmu, pacientiem, sākot no četrdesmit gadu vecuma, papildus noteikt arī aknu slimību rādītāju ALAT. Tas izmaksātu ap eiro uz pacientu un padarītu šo programmu vēl lietderīgāku, pievēršot sabiedrības uzmanību C hepatītam. Ģimenes ārsti varētu arī iesaistīties C hepatīta pacientu aprūpē un novērošanā pēc terapijas beigām.”
