Informācijas tehnoloģijas tuvāko gadu laikā varētu kļūt par Latvijas lielāko eksporta nozari 4
Šā gada pirmajā ceturksnī informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) nozares pakalpojumu eksports salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn pieaudzis par 23%, eksportam sasniedzot 170 miljonus eiro. Turpinot šādā tempā, kopumā 2018. gadā IKT eksporta apjoms varētu sasniegt apmēram 700 miljonus eiro, uzstādot jau kārtējo nozares rekordu. Tomēr šie apjomi joprojām ir krietni mazāki par citu nozaru eksporta rādītājiem. 2017. gadā ar 620 miljonu eiro eksportu IKT bija tikai 10. vietā (4. vietā starp pakalpojumu nozarēm), krietni atpaliekot no tādām spēcīgām nozarēm kā, piemēram, koku un koka izstrādājumu, pārtikas produktu, tūrisma pakalpojumu u. c. nozarēm. Tomēr maz ir tādu nozaru, kuras gadu no gada turpinātu tik strauju attīstību, kā arī sevī slēptu tik milzīgu potenciālu kā IKT. Vai nozare tuvākajā laikā no troņa varētu gāzt šobrīd lielākās eksporta nozares?
IKT eksports vidēji gadā pieaug vairāk nekā par 20%
Eksperti norāda, ka, kaut arī aprēķināt šādu iespējamību īsti nevar, saglabājoties esošajiem attīstības tempiem, teorētiski tas varētu notikt pat tuvāko piecu, septiņu gadu laikā. “Par IKT nozares attīstības perspektīvām Latvijā kopumā esmu ļoti pozitīvi noskaņots. Kopš 2010. gada IKT vidējais eksporta pieaugums ir bijis vairāk nekā 20% gadā, un nozarē strādājošo skaits šajā laikā ir vairāk nekā trīskāršojies. Tas ir fantastisks sasniegums. Šobrīd gan nozares lielākais izaicinājums ir darbaspēka pieejamība, tādēļ galvenie uzdevumi ir saistīti ar izglītības sistēmas sakārtošanu. Pozitīvā tendence ir tā, ka datorzinātnes šobrīd ir starp trim populārākajām programmām jaunajiem reflektantiem, taču problēmas rada nepietiekamā eksakto priekšmetu apguve skolā. Vienlaikus IKT nozarē, šķiet, ir vislielākais potenciāls “gudrai” imigrācijai vai no Latvijas aizbraukušo reemigrācijai, jo algas ir konkurētspējīgas speciālistu piesaistei no ārzemēm, un arī skaitliskā ziņā runa nav par daudziem tūkstošiem iebraucēju,” norāda bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš. Viņš uzsver, ka absolūtos skaitļos IKT vēl krietni iepaliek, piemēram, no koku nozares vai pārtikas produktu eksporta, taču viņš pie IKT bieži pieskaita arī biznesa ārpakalpojumu eksportu, kur iekšā ir zvanu centri, grāmatvedības pakalpojumi un citas lietas, kur vismaz daļa eksporta ir saistīta ar IKT jomu. Šādā gadījumā IKT kopā ar biznesa ārpakalpojumiem jau veido apmēram 1,2 miljardu eiro eksportu. Tāpat viņš uzsver, ka IKT šobrīd priekšā ir arī tādas nozares kā metāli un to izstrādājumi, elektroierīces, mehānismi un transportlīdzekļi, kā arī ķīmijas produkti, kur ir daudz reeksporta, tādēļ eksporta skaitļi ir lieli, taču tas neraksturojot šo nozaru nozīmi Latvijas ekonomikā.
Priecīga par IKT attīstību ir arī Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa. “Šis fakts iecina, ka nozares uzņēmumi strādā ārvalstu tirgos un sekmīgi konkurē globālā mērogā, radot risinājumus ar augstu pievienoto vērtību,” norādījusi S. Bāliņa, uzsverot, ka digitālās tehnoloģijas aizvien vairāk ir integrētas un izmantotas visdažādākajās nozarēs, tādējādi IKT joma no atsevišķas nozares ir kļuvusi par dzinējspēku visai Latvijas tautsaimniecībai. “Ja paraugāmies, kā attīstās sabiedrība un tehnoloģijas, tad redzam, ka dažādu tehnoloģisku risinājumu un rīku izmantošana skar gandrīz ikvienu produktu un pakalpojumu,” sacīja LIKTA prezidente.
Savukārt Latvijas Bankas ekonomiste Linda Vecgaile norādīja, ka IKT straujo izaugsmi lielā mērā sekmē zemā bāze, kas laika gaitā izlīdzināsies. Viņa arī sacīja, ka, prognozējot nozares attīstību, jāņem vērā globālās norises un pieprasījums ārējos tirgos, kas dinamiski ietekmē Latvijas eksporta rezultātus. “Pētot datu dinamiku, vērojams, ka, straujāk pieaugot eksportam, pieaug arī importa temps. Imports paātrinājies arī šā gada 1. ceturksnī un 2017. gada nogalē. Iespējams, tiek realizēti kādi lielāki projekti, kam uz attiecīgo periodu nepieciešams piesaistīt papildspēkus vai arī kādus konkrētus pakalpojumus no ārvalstīm. Vērtējot jaudu noslodzes IKT nozarē – tās ir augstas, tomēr tās saglabājas vēsturiski vidējos līmeņos.
Lielākais izaicinājums – darbaspēka pieejamība un globalizācijas tendences
Tomēr, kaut arī par Latvijas IKT nozares attīstības perspektīvām viņš ir priecīgs, Mārtiņš Āboliņš vienlaikus sacīja, ka par tikpat strauju attīstību arī nākamajos gados nozare nevar būt droša. “Darbaspēka trūkums Latvijā vai kādas būtiskas izmaiņas globalizācijas tendencēs var šo attīstību nobremzēt. Svarīgākais faktors IKT nozares attīstībai tuvākajos gados būs darbinieku pieejamība, jo IKT eksports, it īpaši ārpakalpojumu jomā, pēc būtības ir labi apmaksātu, tomēr darba stundu eksports. Labā ziņa gan ir tā, ka IKT pakalpojumus var ļoti labi mērogot un savu produktu radīšana var ievērojami palielināt eksporta apjomu arī bez būtiska nodarbinātības kāpuma. Šis process notiek jau šobrīd, jo pēdējos divos gados eksporta kāpums ir bijis daudz straujāks par nodarbināto skaita pieaugumu, tādēļ, manuprāt, nozares potenciāls ir labs un ir ļoti nozīmīgi veicināt jaunuzņēmumu radīšanu šajā nozarē, kā arī turpmāko attīstību Latvijā,” sacīja “Citadeles” ekonomists. Otrs faktors, kas var ietekmēt IKT nozares attīstību Latvijā, viņaprāt, ir straujas izmaiņas globalizācijas procesos. “Pakalpojumu tirdzniecība starp valstīm jau ilgstoši aug daudz straujāk nekā preču tirdzniecība, taču politiskā līmenī lielākā pretestība globalizācijai šobrīd ir saistīta ar ražošanas darbavietu pārvietošanu uz lētākām valstīm. Arī pēdējā laika protekcionisma soļi pamatā skāruši preces ražojošās nozares. Šajā kontekstā ārpakalpojumu sfēras attīstība un pakalpojumu nozaru darbavietu pārvietošanās politiski ir palikusi nepamanīta, lai gan arī tā notiek diezgan lielā mērogā. Taču tas, protams, var mainīties, un globalizācija nav neatgriezenisks process. Jau šobrīd redzam, ka IKT jomu arvien vairāk ietekmē atšķirīgi privātuma regulējumi un noteikumi personas datu glabāšanā noteiktu jurisdikciju robežās, tādēļ nevar izslēgt IKT jomas lielāku fragmentāciju nākotnē. Vienlaikus šīs gan ir tikai ļoti teorētiskas bažas, un, manuprāt, šobrīd nav pamata domāt, ka globālās tendences digitalizācijā vai IKT jomā kopumā tuvākajā laikā varētu mainīties. Pasaules mērogā IKT jomā ir vērojams liels darbaspēka deficīts, tādēļ ieguvēji pagaidām ir visi un Latvijas uzdevums ir spēt izmantot šīs globālo tendenču radītās iespējas,” “LA” norādīja M. Āboliņš.
