Mērķis – 1,5% no IKP pētījumiem 10
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kopš 1995. gada Latvijas ieguldījumi pētījumos un attīstībā svārstījušies 0,35–0,7% robežās no iekšzemes kopprodukta (IKP). 2020. gads bija pirmais brīdis Latvijas atjaunotās neatkarības vēsturē, kad šie ieguldījumi pārsniedza 0,7% no IKP un sasniedza 200 miljonus eiro gadā.
Lai gan šis skaitlis pirmajā brīdī šķiet diezgan liels, tomēr ar to ir krietni par maz. Latvija ieguldījumos pētniecībā un attīstībā 2020. gadā atpalika ne tikai no Lietuvas (1,17% no IKP) un Igaunijas (1,79% no IKP), bet arī vairāk nekā trīskārtīgi atpalika no vidējā ES ieguldījumu līmeņa (2,32% no IKP).
Par sekmīgākajām pasaules valstīm, tām, kurām attīstībā mēs gribētu līdzināties, piemēram, Zviedrija vai Vācija, kas pētniecībā un attīstībā iegulda vairāk nekā 3% no IKP, mums pagaidām nav vērts pat sapņot. Lielāko daļu no ieguldījumu apjoma pētījumos sekmīgajās valstīs finansē tieši uzņēmumi – Zviedrijā to ieguldījumi veido 2,11% no IKP, Vācijā – 2,04%, bet Latvijā – tikai 0,16%. Tiesa gan, Latvijas uzņēmumu ieguldījums pētniecībā kopš 2016. gada audzis divarpus reizes.
Lai pārvarētu aizu, kas šķir Latvijas ieguldījumus pētniecībā un attīstībā no attīstīto valstu ieguldījumiem, izstrādāts plāns līdz 2027. gadam trīskāršot ieguldījumus šajā jomā un sasniegt 600 miljonus eiro gadā. Šķiet vērienīgi un ambiciozi, taču šis skaitlis 2027. gadā veidos tikai 1,5% no Latvijas IKP un tādējādi būs mazāk, nekā proporcionāli iegulda Igaunija jau šobrīd.
Un tas joprojām krietni atpaliks no vidējiem ES valstu rādītājiem. Vēl jāatzīst tas, ka Nacionālais attīstības plāns paredzēja 1,5% no IKP ieguldījumu līmeni zinātnē un pētījumos jau 2020. gadā un šī plāna komponente ir izgāzusies. Izsakoties īsi un skaidri, Latvijas pūliņi zinātnes un tehnoloģiju attīstības jomā tuvākajos gados būs lielāki nekā pēdējos 30, tomēr joprojām par mazu, lai nodrošinātu jebkādu izrāvienu šajā jomā. Tomēr tiek cerēts, ka šie ieguldījumi būs viena no svirām, kas ļaus palielināt Latvijas preču un pakalpojumu eksportu līdz 27 miljardiem eiro gadā (2021. gadā – 16,5 miljardi eiro).
Plāns nav sasniegts, progress ir
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors Dmitrijs Stepanovs atzīst, ka Nacionālā attīstības plāna iecerētais ieguldījumu līmenis pētniecībā un attīstībā 1,5% no IKP jau 2020. gadā nav sasniegts, taču saka, ka vērojams progress šajā jomā – no 0,44% 2016. gadā sasniegti 0,7% 2020. un 2021. gadā. IZM apsaimnieko to līdzekļu daļu, kas paredzēti augstskolām un zinātniskajām institūcijām.
Šajā finansējuma sadaļā ir vairāku veidu finansējums – granti pētniecībai un attīstībai, līdzekļi augstskolu apvienošanai un konsolidācijai, kā arī granti cilvēkkapitāla atjaunošanai augstskolu jomā, veicinot paaudžu nomaiņu augstskolu pasniedzēju vidē. Stepanovs min arī divas pētījumu programmas, kuras augstskolas veic sadarbībā ar uzņēmumiem – viena no tām skar pētījumus kvantu komunikācijas jomā sadarbībā ar “LMT”, bet otra – mašīntulkošanas pētījumus sadarbībā ar “Tildi”.
Kaut gan IZM apsaimniekotajā finansējuma sadaļā runa galvenokārt ir par fundamentālajiem pētījumiem, tomēr svarīga loma tiek piešķirta arī komercializējamu izgudrojumu un tehnoloģiju saskatīšanai un pārnesei uz uzņēmējdarbību – tā, starp citu, ir vājākā Latvijas zinātnisko pētījumu programmas daļa, atzīst IZM.
Lielākā daļa – no uzņēmējiem
Plānotajam ieguldījumu palielinājumam zinātnē un tehnoloģijās ir vēl vairāki interesanti aspekti. Piemēram, līdz šim nozīmīgāko finansējumu pētniecībā un attīstībā nodrošinājis tieši valsts finansējums, savukārt privātā sektora ieguldījums bijis niecīgs. Nākamo piecu gadu laikā iecerēts šo tendenci mainīt – 2027. gadā no 1,5% no IKP, kas tiks ieguldīts pētījumos un attīstībā, tikai 0,4% veidos valsts ieguldījums, bet atlikušo daļu iecerēts piesaistīt no privātā sektora. Šim mērķim izstrādāta vesela virkne finanšu instrumentu, kas līdzfinansēs privāto uzņēmumu sadarbību ar pētniecības organizācijām.
Kā stāsta Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības atbalsta departamenta direktora vietniece Anita Zimele, ar katru no finanšu instrumentiem paredzēts sasniegt noteiktus mērķus. Vislielākie līdzekļi būs pieejami pētījumiem un attīstībai piecās Latvijas izvēlētās viedās specializācijas jomās (skat. Uzziņu) – te būs pieejami 205 miljoni eiro.
Ņemot vērā to, ka vidējais pētniecības projektu ilgums ir divi gadi un tos jāpaspēj pabeigt līdz 2027. gadam, tad šos līdzekļus uzņēmējiem paredzēts izsniegt tuvāko triju četru gadu laikā. “Bieži vien arī uzņēmumi nespēj uzreiz paņemt visu naudu, jo trūkst līdzekļu līdzfinansējumam, tādēļ bieži vien pētniecības projekti attīstās pakāpeniski,” stāsta A. Zimele. Galvenais šīs programmas mērķis ir tieši palielināt privāto finansējumu pētījumiem un investīcijām Latvijā un veicināt uzņēmumu sadarbību ar pētniecības organizācijām. Šī grantu programma finansēs 25–80% no pētniecības izmaksām atkarībā no pētniecības veida. Šos sliekšņus nenosaka vis Latvija, bet gan ES regula Nr. 651. 25 miljoni eiro no Atveseļošanās fonda ir piešķirti, lai nosegtu finansējuma pārrāvumu līdz brīdim, kad Latvijā sāk ieplūst nākamā perioda ES struktūrfondu līdzekļi. Uzņēmumiem specifiski tikai digitalizācijas mērķiem un digitālu pakalpojumu izstrādei paredzēti 25 miljoni eiro. Vēl uzņēmējiem būs pieejamas divas aizdevumu programmas, katra pa 25 miljoniem eiro, viena no tām – tehnoloģiju attīstībai, prototipēšanai, tehnoloģiju pārnesei, bet otra – inovatīvu iekārtu iegādei.
Vai uzņēmumi taps lielāki?
Šiem plāniem gan ir viena problēma. Sena un iesīkstējusi Latvijas ekonomikas problēma ir mazu uzņēmumu dominance. Uzņēmēju pārstāvji ir pauduši viedokli, ka uzņēmumiem ar apgrozījumu līdz vienam miljonam eiro gadā nav praktiski nekādas intereses par pētījumiem un attīstību, viņi darbojas šaurā nišā un cenšas tajā noturēties.
Izņēmums gan varētu būt dažādi tehnoloģiju jaunuzņēmumi. Pilnīgi citādi ir ar uzņēmumiem, kuru apgrozījums pārsniedz simtu miljonu eiro gadā – viņiem ieguldījumi pētījumos kļūst par izdzīvošanas jautājumu, lai vienkārši kaut vai tikai turētos līdzi starptautiskās konkurences diktētajam attīstības tempam. Tad lūk – šo lielo, kaut gan ES mērogā tie bieži vien ir tikai vidēja izmēra uzņēmumi, Latvijā ir nepietiekami un valsts industriālajai politikai visādi vajadzētu veicināt tādu veidošanos.
EM Uzņēmējdarbības atbalsta departamenta direktora vietniece Anita Zimele skaidro, ka Latvija izvēlējusies pieeju, ka mazie uzņēmumi saņems lielāku līdzfinansējumu pētniecībai un attīstībai nekā lielie. “Lielajiem uzņēmumiem ir lielāka finanšu plūsma un vairāk līdzekļu pētniecības finansēšanai, savukārt mazs atbalsta apjoms mazajiem uzņēmumiem praktiski noteiktu, ka tiem pētījumi nav pieejami vispār. Mana sešus gadus ilgā pieredze darbā ar šādām programmām liecina, ka līdzekļus pētījumiem meklē visdažādākā izmēra uzņēmumi – arī tādi, kuriem apgrozījums ir vien pusmiljons. Bieži vien uzņēmumi meklē relatīvi nelielas summas, lai pētītu noteiktu produktu vai pakalpojumu perspektīvas konkrētos tirgos, lai pēc tam uz šo pētījumu pamata pieņemtu lēmumus par investīcijām, aizņēmumiem un attīstības virzieniem. Ja liegsim atbalstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, tie nekad nespēs pārvērsties par lielajiem.”
Jāpiebilst, ka ES Atveseļošanas fonda līdzekļus Latvija iegulda digitalizācijas atbalstā – 25 milj. eiro, 83 miljoni tiek ieguldīti viedās specializācijas pētījumu atbalstā un vēl 40 miljoni eiro tiks ieguldīti Zaļā kursa pētniecības komponentes atbalstam.
UZZIŅA
Līdzekļi uzņēmēju ieguldījumu pētījumos līdzfinansēšanai
Periodā līdz 2027. gadam valsts veicinās uzņēmumu pētījumus un attīstību piecos virzienos:
viedie materiāli un fotonika;
zinātņu ietilpīga bioekonomika;
biomedicīna, medicīna un biofarmācija;
viedā enerģētika un mobilitāte;
informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.
